ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Augusts 2020 /Nr.33 (1143)

Kreditoru prasījumu segšana ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna
8 komentāri
Mg. iur.
Helmuts Jauja
Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupas loceklis 

Tiesiskās aizsardzības process (turpmāk arī – TAP) ir līdzeklis finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai, parādniekam par to vienojoties ar kreditoru vairākumu. Izstrādājot TAP pasākumu plānu (turpmāk – TAP plāns), parādnieks tajā norāda visas nesegtās saistības un to restrukturizācijas kārtību jeb to, cik lielā apmērā un kādā termiņā šīs saistības tiks segtas. Pastāv vispārējs princips, ka pret kreditoriem un to prasījumiem jāizturas vienādi, atbilstoši to statusam.1 Tomēr praksē nereti ir gadījumi, kad ne visu kreditoru prasījumi tiek norādīti TAP plānā un restrukturizēti tāpat kā pārējo kreditoru prasījumi.2 Šajā rakstā ir aplūkoti apsvērumi par to, vai šāda situācija vispār ir pieļaujama. Ja ir, tad kādos gadījumos, un vai šajā jautājumā būtu nepieciešami grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – ML).

 

Prasījumu dalījums TAP ietvaros

[1] Runājot par kreditoru prasījumu statusu TAP ietvaros, vispirms ir jāatceras, ka TAP sastāv no divām daļām: a) TAP ierosināšanas stadijas, kas ilgst no TAP lietas ierosināšanai tiesā līdz brīdim, kad TAP pieteikums tiek izskatīts pēc būtības, un b) no TAP plāna izpildes stadijas, kas sākas ar brīdi, kad tiesa apstiprina TAP plānu (ja apstiprina), un ilgst līdz brīdim, kad TAP tiek izbeigts sakarā ar plāna izpildi vai tāpēc, ka to nav iespējams izpildīt.

Saskaņā ar ML 3. panta otro daļu tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

[2] Atbilstoši ML sistēmai visi pret parādnieku vērstie prasījumi TAP ietvaros ir iedalāmi divās kategorijās atkarībā no prasījumu rašanās laika, prasījuma pamata un saistību izpildes statusa:

a) t.s. kreditoru prasījumi un

b) prasījumi, kas saistīti ar TAP izmaksām (jeb TAP izmaksas).

[3] Par kreditoru prasījumiem TAP regulējuma izpratnē uzskatāmi tie nesegtie prasījumi, kuri ir radušies pirms TAP uzsākšanas (t.i., pirms TAP lietas ierosināšanas) un kuru izpildes termiņš ir iestājies pirms TAP uzsākšanas vai iestāsies TAP laikā. Piemēram, parādnieks pirms TAP uzsākšanas ir saņēmis preces vai pakalpojumus, taču nav paspējis vai bijis spējīgs norēķināties līdz TAP uzsākšanas brīdim; vai arī parādnieka līgums ar piegādātāju paredz, ka apmaksa veicama ilgākā laika posmā un beigu termiņš iestājas jau TAP laikā.3

[4] Otrā prasījumu grupa jeb prasījumi, kas saistīti ar TAP izmaksām, tipiski rodas jau pēc TAP uzsākšanas (TAP lietas ierosināšanas). Saskaņā ar ML 11. panta pirmo daļu TAP izmaksas ir:

a) tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atlīdzība un

b) izdevumi, kas rodas, nodrošinot tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi.

Saskaņā ar ML 167. panta trešo daļu TAP izdevumos iekļauj: kārtējos nodokļu un nodevu maksājumus, parādnieka darbinieku algas, mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus, kā arī ar parādnieka saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītās izmaksas.

Citiem vārdiem sakot, TAP izmaksas ir visi izdevumi, kas parādniekam rodas, lai īstenotu TAP kā procedūru, un visi izdevumi, kas TAP laikā (no dienas, kad ir ierosināts TAP) parādniekam rodas saistībā ar tā veikto komercdarbību. Saskaņā ar ML 38. panta septīto daļu TAP izdevumiem nav piemērojamas TAP metodes, t.i., tie ir jāsedz pilnā apmērā un tādā termiņā, kā paredz likums vai līgums, uz kura pamata tie rodas.

[5] Prasījumu dalīšana kreditoru prasījumos un TAP izmaksās attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad parādniekam TAP laikā uz likuma vai līguma pamata turpinās tiesiskās attiecības ar attiecīgo kreditoru. Piemēram, uz likuma pamata parādniekam saglabājas pienākums maksāt nodokļus vai arī tiek turpināti iepriekš noslēgtie līgumi par preču un pakalpojumu saņemšanu komercdarbības nodrošināšanai. Attiecīgi nodokļu maksājumi par periodu līdz TAP ierosināšanai ir uzskatāmi par kreditoru prasījumiem, savukārt nodokļu maksājumi pēc TAP ierosināšanas – par TAP izmaksām. Līdzīgi ar saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Ja prece vai pakalpojums ir saņemts un nav vēl apmaksāts līdz TAP ierosināšanai, prasījums atzīstams par kreditoru prasījumu un iekļaujams TAP plānā. Savukārt, ja prece vai pakalpojums ir saņemts pēc TAP uzsākšanas, prasījums uzskatāms par TAP izdevumiem, kas saistīti ar parādnieka komercdarbības nodrošināšanu (ML 167.

komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
18. Augusts 2020 / 14:13
6
ATBILDĒT
Labs raksts! Noteikti rada vielu pārdomām.
Vienlaikus vēršu uzmanību, ka ne mūsu nacionālais Maksātnespējas likums, ne arī ES regulas un direktīvas, automātiski neattieksies uz visiem parādnieka kreditoriem. Jāņem vērā likuma spēks laikā, telpā un rezidencē, kā arī komercdarbībā parasti pastāvošā privātautonomijas virskundzība (ja likumā nav noteikts pretējais), kas likumdevēja vēlmi liegt kreditoram vienpusēji atkāpties no līguma var padarīt iluzoru, vienlaikus piegādātājiem un pakalpojumus sniedzējiem nākotnē masveidā atsakoties no Latvijas Republikas tiesību normu piemērošanas, slēdzot līgumus.
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (EK) Nr. 593/2008 (Roma-1)
3. pants nosaka, ka līgumu reglamentē tie tiesību akti, kurus izvēlas puses. Izvēli vai nu skaidri izdara, vai arī to nepārprotami izsaka līguma noteikumi vai lietas apstākļi. Izdarot izvēli, puses var izraudzīties tiesību aktus, kas piemērojami visam līgumam vai tikai kādai tā daļai.
Puses var jebkurā laikā vienoties līgumam piemērot tiesību aktus, kas nav tie tiesību akti, kuri iepriekš to reglamentēja vai nu atbilstīgi agrākai izvēlei, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, vai atbilstīgi citiem šīs regulas noteikumiem.
Jurčiks > Normunds Šlitke
18. Augusts 2020 / 20:37
1
ATBILDĒT
Iznemot, ja krāpniecisku nolūku vadītas, puses apzinati pielīgst Latvijas sabiedriskajai kārtībai pretējus noteikumus. Piemēram, naudas atmazgāšanas nolūkos...
Magone
18. Augusts 2020 / 12:04
3
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos.
Bet, lai kā arī uzlabotu un papildinātu Maksātnespējas likumu, tāpat liela nozīme būs tiesību principu piemērošanai un tiesību normu tulkošanai, jo visus gadījumus likumā neiekļaut. Savukārt tiesām ir lielas grūtības ar tiesību normu tulkošanu un principu piemērošanu maksātnespējas procesos. Pārbaudīts. Gramatiskā tiesību normu interpretācija joprojām ir izplatīta.
Jurčiks > Magone
18. Augusts 2020 / 20:42
2
ATBILDĒT
Ja jāpiemēro principi, tas nozīmē, ka likums ir nekvalitatīvs. Un vispār, kāpēc vajag likumu, ja visi tik gudri ar principiem operē? "Po poņatijam", tā teikt...
Magone > Jurčiks
19. Augusts 2020 / 12:37
2
ATBILDĒT
Kā redzams, tad Jūs maksātnespējas jomā neorientējaties, jo tur viss pārsvarā gadījumu balstās uz principiem, kuri arī ir iestrādāti Maksātnespējas likumā. Tieši tā arī notiek -vienam tiesnesim liekas, ka pareizs risinājums ir šāds, bet otram -tādā pašā lietā,- ka tāds. Paanalizējiet kaut vai AT (Senāta) nolēmumus maksātnespējas lietās -maz kas tur būs no likuma, pārsvarā secinājumi, kas izriet no principiem.
Vai tādēļ likums nekvalitatīvs? Nedomāju. Joma sarežģīta. Tas ir apmēram tāpat kā būtu pieņemt vienu likumu "Kā vadīt uzņēmējdarbību". Varianti un dzīves situācijas tādas, kādas domādams neizdomāsi un vienā likumā neaptversi.
Vienīgi man liekas nepareizi tas, ka tik niansētu un sarežģītu jomu neiekļāva Ekonomisko lietu tiesā. Ir milzīgs nogurums no tā, ka pašlaik uz tiesu maksātnespējas lietās jāiet kā uz loteriju, turklāt lēmums nav pārsūdzams.
Jurčiks > Magone
20. Augusts 2020 / 11:40
1
ATBILDĒT
Pieņemot, ka Jums ir taisnība, kādēļ tādā gadījumā ir nepieciešams tas uzblīdušais maksātnespējas likums ar aizvien detalizētāku regulāciju, ja (c) "tur viss pārsvarā gadījumu balstās uz principiem"?...
Magone > Jurčiks
20. Augusts 2020 / 12:26
0
ATBILDĒT
Manuprāt, tam iemesli ir vairāki -1)milzīgā neuzticēšanās maksātnespējas administratoriem (nepareizi piemēros, nebūs godīgi, neizdarīs pietiekami ātri utt., tādēļ visu vajag detalizēti regulēt (piem., MK noteikumos paredzēt, cik max biezai jābūt mapei, kurā glabā lietas), 2)lai citi, piem., tiesneši, zinātu kā vajadzētu likumu piemērot, jo viss detalizēti atrunāts, 3)lai vienmēr varētu atrast interpretācijas, kādas katram pašam patīk un vainot (piem. administratoru), ka viņš likumu ir piemērojis savādāk, 4)tādēļ, ka joma ir sarežģīta, tiesības attīstās un parādās arvien jauni neregulēti, vai nepietiekami regulēti jautājumi.
Magone > Magone
21. Augusts 2020 / 13:51
0
ATBILDĒT
Turpinot tēmu -kas svarīgāks -Maksātnespējas likuma normas, vai tiesību principi, kas būtu primāri jāpiemēro, gribēju dalīties ar "atziņu pērlēm" no Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu arhīva: 2 lietas, bet apstākļi abās līdzīgi, katrā lietā cits administrators, lēmumi pretēji -vienā apgalvots, ka tā drīkst, otrā -ka tā nedrīkst. Bet pamatojums interesants.
2018.gada 4.janvārī MKD administratoram norāda: ""[..]administratoram jārīkojas tā, lai maksātnespējas procesa ietvaros netiktu veiktas darbības, kas formāli var atbilst normatīvo aktu prasībām, bet pēc būtības ir pretējas ne tikai maksātnespējas procesa mērķiem, bet tiesību normām un principiem." Tātad, principi svarīgāki.
Savukārt 2019.gada 15.aprīlī MKD citam administratoram līdzīgā lietā, pieņemot pretēju lēmumu, norāda:
""Administrators maksātnespējas procesa ietvaros nevar veikt darbības, kas pirmšķietami nodrošina efektīvu maksātnespējas procesa norisi, taču ir pretējas normatīvajam regulējumam". Tātad, normatīvais regulējums svarīgāks par principiem.
Tad nu tieciet paši skaidrībā, kā konkrētajā situācijā ir jārīkojas.
Šajā rakstā autors analizē, kuri principi būtu jāpiemēro primāri konkrētajā situācijā, par kuru šis raksts, jo principu savstarpējā piemērošana var nonākt pretrunā, nesasniegt mērķi utt. Tas ir no tik augstiem plauktiem, salīdzinot ar realitāti, kā maksātnespējas likuma normas tiek piemērotas MKD un tiesās.
Tāpēc rakstīju, ka piekrītu autoram un šā raksta secinājumiem, tikai kurš to spēs saprast un analizēt.
Šogad pat -12 tiesu nolēmumi par vienu un to pašu lietu, tikai procesi dažādi, viens un tas pats administrators -4 tiesas nolēma, ka tā drīkst, 8 tiesas -ka tā nedrīkst. Par kādu izpratni mēs runājam?! Maksātnespējas lietās nav tiesiskās noteiktības tiesību normu piemērošanā.
visi numura raksti
Jekaterina Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Zvērināta advokāta jaunā loma: nekustamā īpašuma darījumu starpnieks
Iluta Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma: drošības spilvens pret pārkāpumiem
Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" paredz, ka publiskas personas ...
Līga Mazure
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmērīgas ietekmes civiltiesiskās sekas pacienta gribas izteikumā
Andrejs Judins
Viedoklis
Likumprojekts neparedz fundamentālu tiesībsarga institūcijas reformu
Juris Jansons
Viedoklis
Tiesībsarga institūcija būtu jānostiprina Satversmē
AUTORU KATALOGS