ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Janvāris 2021 /Nr.3 (1165)

Komentārs par Darba likuma jauno regulējumu attiecībā uz darbinieku norīkošanu
Nataļja Preisa
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte 

Šajā rakstā apskatīts jaunais tiesiskais regulējums, kas izriet no nesenajiem Darba likuma grozījumiem, un darba devēja pienākumi darbinieku norīkošanas jomā.

2020. gada 21. decembrī likumdevējs pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Darba likumā1 (turpmāk – grozījumi), kas stājās spēkā 2021. gada 5. janvārī. Grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – Direktīva (ES) 2018/957)2 normas. Iemesls iepriekšējās Direktīvas 96/71/EK pārskatīšanai bija nepieciešamība Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vienotajā tirgū nodrošināt "vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā", proti, nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs vai piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū.

Jāatgādina, ka darbinieku norīkošana ir plaši izmantota ekonomiskā aktivitāte, kuras ietvaros vienā ES dalībvalstī reģistrēts uzņēmums ar saviem darbiniekiem sniedz pakalpojumus citam uzņēmumam citas dalībvalsts teritorijā. ES vienotajā tirgū darbinieku norīkošana ļauj uzņēmumiem meklēt iespējas sniegt pārrobežu pakalpojumus tur, kur tie ir pieprasīti darba spēka izmaksu starpības vai darba spēka trūkuma dēļ.

Šajā rakstā apskatīts, kādus jaunus pienākumus paredz grozījumi (1) ārvalstu darba devējam, kas nosūta darbiniekus strādāt Latvijā, (2) Latvijas uzņēmumam, ja tas darbā izmanto citas ES valsts uzņēmuma un tā norīkoto darbinieku pakalpojumus, kā arī (3) Latvijas darba devējam, kas norīko savus darbiniekus strādāt citā ES valstī. Tiks apskatīts arī īpašais tiesiskais regulējums attiecībā uz (4) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem (pagaidu darba aģentūras).

 

Ārvalstu darba devēja, kas norīko darbiniekus strādāt Latvijā, pienākumi

Pienākums nodrošināt Latvijas darba apstākļus

Jau pirms grozījumiem Darba likums3 paredzēja, ka ārvalstu darba devējam neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma jānodrošina darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem (erga omnes), attiecībā uz darba un atpūtas laiku, ikgadējo atvaļinājumu, minimālajam algas likmēm, darba drošības un veselības aizsardzību, darbinieku riska grupu (piemēram, jaunieši, grūtnieces) aizsardzību, darbaspēka pakalpojumu nodrošināšanu, vienlīdzīgu attieksmi.

Ar grozījumiem šis saraksts ir papildināts ar darbinieku izmitināšanas apstākļiem, kā arī komandējumu izdevumu atlīdzināšanu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Darba likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Toms Krūmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Pēc breksita: jurisdikcija, piemērojamās tiesības, spriedumu atzīšana un izpilde
Scenārijs par Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) – breksitu – bez vienošanās par izstāšanās kārtību nepiepildījās. 2020. gada 24. decembrī AK un Eiropas Komisija (turpmāk ...
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Civilprocesa likuma gadumijas grozījumu apskats
Jaunais 2021. gads Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) ir atnesis dažus būtiskus grozījumus, kas stājās spēkā 2020. gada 31. decembrī un 2021. gada 1. janvārī. Iespējams, šo grozījumu praktiskais pienesums vairumam juristu neliksies ...
Jurista Vārds
Tiesību politika
Jāturpina GRECO rekomendāciju ieviešana korupcijas novēršanas jomā
Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 86. plenārsēdē, kas notika tiešsaistē no 2020. gada 26. līdz 29. oktobrim, izskatīja Latvijas institūciju paveikto, lai ieviestu rekomendācijas, kas izteiktas Ceturtās un Piektās ...
Karina Kapitonova
Tiesību prakse
Aktualitātes Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā
Tieslietu ministrija ir apkopojusi Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) un Vispārējās tiesas (abas kopā turpmāk – ES tiesas) spriedumus par laika periodu no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada novembrim. Judikatūras apkopojumā ...
Akadēmiskā dzīve
Latvijas Universitātes 79. starptautiskā zinātniskā konference
AUTORU KATALOGS