ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Marts 2021 /Nr.9 (1171)

Autortiesību regulējuma izmaiņas saistībā ar digitālā vienotā tirgus direktīvām
LL. M.
Vita Liberte
ZAB "BDO Law" partnere, zvērināta advokāte 
Mg. iur.
Stella Kaprāne
ZAB "BDO Law" juriste 

Šogad gaidāmas vairākas izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā: 2019. gada 17. aprīlī pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (Digital Single Market jeb Digitālā vienotā tirgus direktīva, turpmāk – DSM direktīva)1 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/83/EEK (turpmāk – Raidorganizāciju direktīva).2 Šo direktīvu prasības Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijas Republikai, nacionālajā regulējumā jāievieš līdz 2021. gada 7. jūnijam.

Direktīvas paredz regulējumu autortiesību un blakustiesību satura digitālai un pārrobežu izmantošanai, noteikumus par autortiesību un blakustiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, par licenču atvieglojumiem, kā arī noteikumus darbu un blakustiesību objektu izmantošanai labi funkcionējoša tirgus un pārrobežu piekļuves lielākam skaitam televīzijas un radio programmu nodrošināšanai.

 

DSM direktīva

Izņēmumi digitālajai un pārrobežu videi

Izņēmumi jāparedz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanai, reproducēšanai un ekstrahēšanai, lai veiktu tekstizraci un datizraci darbos vai blakustiesību objektos, kuriem var likumīgi piekļūt, uzglabājot tos tik ilgi, cik ilgi nepieciešams tekstizraces un datizraces vajadzībām.

DSM direktīvā noteikti pasākumi autortiesību un blakustiesību aizsardzības regulējuma izņēmumu un ierobežojumu pielāgošanai digitālajai videi un pārrobežu videi. Saskaņā ar DSM direktīvas prasībām dalībvalstīm jānosaka izņēmumi darbu reproducēšanai un ekstrahēšanai, lai pētniecības organizācijas un kultūras mantojuma iestādes – universitātes, bibliotēkas, pētniecības institūti, arhīvi, muzeji u.tml. – zinātniskās pētniecības vajadzībām varētu veikt tekstizraci un datizraci (tas ir, jebkādu automatizētu analītisku vai skaitļošanas apstrādi, analizējot datus informācijas iegūšanai), nodrošinot pienācīgu drošības līmeni, darbus izmantojot zinātniskās pētniecības nolūkā.

Tiesību subjektiem jābūt noteiktam pienākumam veikt autortiesību vai blakustiesību objektus uzglabājošo tīklu un datubāžu drošības un integritātes nodrošināšanu. Līdzīgs pienākums paredzēts arī autortiesību un blakustiesību objektu digitālai izmantošanai ilustrēšanai mācību procesā, ja šāda izmantošana notiek izglītības iestādes pārziņā, tās telpās vai citās vietās, vai drošā elektroniskā vidē, kas pieejama tikai izglītības iestādes skolēniem vai studentiem un mācībspēkiem, norādot avota nosaukumu, autora vārdu, ja tas iespējams, kā arī tikai no attiecīgajā dalībvalstī, kurā pieņemti šādi izņēmumi, reģistrētas izglītības iestādes puses, gadījumā, ja autortiesību un blakustiesību objektu lietojumu to īpašnieks nav skaidri rezervējis.

Dalībvalstīm ir tiesības noteikt atbilstošas taisnīgas atlīdzības noteikšanas pienākumu vai paredzēt, ka izņēmumus vai ierobežojumus nepiemēro izglītības iestādēm paredzētiem materiāliem vai notīm, ja ir viegli pieejamas licences, kas pieļauj autortiesību vai blakustiesību darbu izmantošanu mācību procesā un atbilst izglītības iestāžu vajadzībām, nodrošinot licenču pieejamību.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
7
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Andrejs Judins
Viedoklis
Par labticīga ieguvēja mantisko interešu aizsardzību kriminālprocesā
Šā gada 23. februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā notika pirmā diskusija par labticīga ieguvēja interešu aizsardzību kriminālprocesā. Problēmas esamību diskusijas dalībnieki nenoliedza, bet ...
1 komentāri
Daira Sergejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgi iegūtas mantas institūta izpratne starpkaru periodā
"Lai saprastu tagadni un paredzētu nākotni, ir jāskatās uz pagātni" – tā reiz teicis vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.1 Autore pilnībā tam piekrīt. Un tieši tāpēc, ņemot vērā noziedzīgi iegūtas mantas ...
Anna Patrīcija Mālere
Skaidrojumi. Viedokļi
Patiesa informācija kā pamats personas reputācijas aizskārumam
Divu rakstu sērijas pirmajā rakstā tiek noteikts, kas ir reputācijas jēdziens un tā saturs, tiek definēti informācijas veidi. Šajā rakstā tiek aplūkots arī nepieciešamā aizskāruma apmērs, lai konstatētu reputācijas aizskārumu, un ...
Linda Straudovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Stambulas konvencijas atbilstība Satversmei
Gender jeb sociālais dzimums ir radījis daudz šaubu un pieņēmumu gan par tā saturu, gan sekām, to ieviešot valsts nacionālajā tiesību sistēmā. Daudzo pieņēmumu rezultātā nepamatoti tiek uzskatīts, ka Eiropas Padomes Konvencija par ...
8 komentāri
Jānis Pleps
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Jānis Pleps
Tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. "Jurista Vārdā" līdz šim publicējis 230 rakstus un viedokļus. Pirmais raksts: 2002. gadā. No ...
AUTORU KATALOGS