ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Augusts 2021 /Nr.31 (1193)

Valsts amatpersonu pienākums atlīdzināt prettiesiski gūtos ienākumus
Mg. iur.
Ligita Fokrote
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja juriste 

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"1 (turpmāk – Interešu konflikta likums) mērķis ir: a) nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, b) veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī c) sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Interešu konflikta likuma subjekti ir valsts amatpersonas, un šis likums paredz ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus valsts amatpersonām, interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu.

Interešu konflikta likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu izpildi valsts amatpersonu darbībā kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB). Par Interešu konflikta likumā valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumiem paredzēta gan administratīvā atbildība (līdz 2020. gada 1. jūlijam Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa2 166.30 pantā, bet no 2020. gada 1. jūlija, kad spēkā stājās Administratīvās atbildības likums,3 – Interešu konflikta likuma 32. panta ceturtajā daļā), gan kriminālatbildība (Krimināllikuma4 325. pantā).

No Interešu konflikta likuma 30. panta pirmās un piektās daļas izriet, ka valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus un zaudējumu piedziņa no valsts amatpersonas notiek neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersonu par šā likuma noteikumu pārkāpšanu sauc pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

Tas nozīmē, ka tajā brīdī, kad ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (no 2020. gada 1. jūlija – Administratīvās atbildības likuma) noteiktajā kārtībā pieņemtu spēkā stājušos lēmumu vai ar Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā konstatēts, ka valsts amatpersona ir izdarījusi tādu Interešu konflikta likuma pārkāpumu, kura rezultātā valsts amatpersonai radies pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, KNAB Interešu konflikta likuma 30.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Emīls Jonins
Skaidrojumi. Viedokļi
Cīņa ar dezinformāciju Latvijā (I)
Divu rakstu sērijā autors vērsīs lasītāju uzmanību uz to, kas ir dezinformācija un ar kādiem riskiem ir saistīti nepārdomāti un pārmērīgi centieni to ierobežot, kā arī norādīs uz, iespējams, alternatīviem līdzekļiem, kā ...
3 komentāri
Sigita Martinsone
Atsaucoties uz publicēto
Turpinot diskusiju par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā
Iepazīstoties ar Egona Rusanova 2021. gada 20. jūlija "Jurista Vārdā"1 pausto viedokli par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) – likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (897/Lp13),2 autore, ...
Dita Plepa
Juridiskā literatūra
Cilvēka cieņa kā juridisks pētījuma objekts
Cilvēka cieņas koncepts balstās uz senām reliģiskām un filozofiskām tradīcijām, tomēr pēdējo simts gadu laikā tas ir kļuvis arī par juridisku fenomenu.1 Cilvēka cieņa ir gan normatīvā regulējuma objekts, gan juridisks arguments ...
Jevgēnija Ziņģe
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskā prakse, noslēdzot izslēdzošā ieskaita līgumus par atvasinātiem finanšu instrumentiem
Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu praktiskajos aspektos, noslēdzot līgumus par darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem un izslēdzošā ieskaita veikšanā, ņemot vērā starptautiski atzītu līgumisko attiecību struktūru, ...
Līga Mazure
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Līga Mazure
Tiesību zinātņu doktore, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes vecākā pasniedzēja. "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 11 raksti un viedokļi. Pirmais raksts: 2006. gadā. Visas ...
AUTORU KATALOGS