ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Novembris 2021 /Nr.46 (1208)

Pierādījumu pārbaudes kārtība, iztiesājot krimināllietu
Dr. iur.
Juris Stukāns
Ģenerālprokurors 

Sabiedriskās attiecības ir nepārtrauktā pilnveidošanās procesā. Viens no svarīgiem attīstības virzieniem ir procesa efektivitāte. Sabiedrībai ir būtiski, lai ieguldītie līdzekļi un patērētais laiks nodrošina savlaicīgu, kvalitatīvu, tiesisku un taisnīgu rezultātu. Tāpēc sabiedrības vajadzības un mūsdienām atbilstošās prasības ir dzinulis arī kriminālprocesuālo attiecību attīstībai. 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas būtiski mainīja pierādījumu pārbaudes kārtību krimināllietas iztiesāšanas laikā ne tikai procesuāli, bet arī pēc būtības.

Būtiskākais apstāklis, kas raksturo veikto grozījumu saturu pēc jēgas, ir tiesības aizstāvībai paust savu attieksmi par procesa kārtību un arī noteikt uz tiesu izsaucamos lieciniekus, kuru liecības tiek izmantotas izvirzītās apsūdzības pamatošanai un pierādīšanai.

Svarīgi, ka, mainot pierādījumu pārbaudes kārtību, krimināllietas iztiesāšanas dalībnieku, tas ir, tiesas, valsts apsūdzības uzturētāja, aizstāvības, cietušā un aizskartās mantas īpašnieka, tiesību un pienākumu apjoms vai iespēja īstenot savas intereses nav samazinājusies. Visiem krimināllietas iztiesāšanas dalībniekiem tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties pierādījumu pārbaudē, īstenojot savas procesuālās pilnvaras.

Pierādījumu pārbaude iztiesāšanā balstās uz Kriminālprocesa likuma 449. pantā noteikto principu pirmās instances tiesai nodrošināt krimināllietas iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu. Krimināllietas iztiesāšanas tiešums izpaužas tiesai tieši, ar ko jāsaprot nepastarpināti, pārbaudīt pierādījumus krimināllietā (piemēram, pārbaudīt rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē), bet krimināllietas iztiesāšanas mutiskums izpaužas, personām sniedzot liecības mutvārdos tiesas sēdē vai pēc attiecīgo personu lūguma tās nolasot (atskaņojot).

Visos gadījumos, kad tiesa veic pierādījumu pārbaudi, tiesa nodrošina krimināllietas iztiesāšanas tiešumu, bet krimināllietas iztiesāšanas mutiskumu nodrošina tikai gadījumos, kad pierādījumu pārbaude tiek izdarīta tiesas sēdē.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 449. panta piektā daļa paredz izņēmumu no vispārīgā regulējuma par pierādījumu pārbaudes kārtību lietas iztiesāšanas laikā, proti, lietas iztiesāšanas laikā, tas ir, tiesas sēdē, pierādījumu pārbaude var nenotikt, bet tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Piemēram, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktajam, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu vai, ja apsūdzētais nepiekrīt tikai kaitējuma kompensācijas apmēram un ja šis apmērs neietekmē noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, veicot pierādījumu pārbaudi tikai jautājumā par kompensācijas apmēru. Arī Kriminālprocesa likuma 449. panta trešā daļa nosaka, ka rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, ja persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors, cietušais vai viņa pārstāvis un kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, pieteicis šādu lūgumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
20
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Kriminālprocesa likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
"Mani šeit ir atvedusi mīlestība un cieņa pret manu tautu..."
Ar šādiem vārdiem Gunārs Astra LPSR Augstākās tiesas zālē pamatoja, kāpēc izvēlējies pretoties okupācijas režīmam, nevis turpināt veiksmīgi iesākto "tehnokrāta" karjeru rūpnīcā VEF. G. Astras Pēdējais vārds, ko viņš teica ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Brīvības piemineklis: gaismā, nevis tumsā  
Jau dažas dienas pēc šī "Jurista Vārda" iznākšanas svinēsim Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, un tieši 18. novembra vakarā ar īpašu gaismas performanci noslēgsies vairākus gadus ilgusī sabiedriskā iniciatīva "Gaisma mūsu ...
Dāvis Bludiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilngadīgā izglītojamā personas datu apstrādē iegūtās informācijas nodošana vecākiem
Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz pilngadīgā izglītojamā sociālās un tiesībspējas mijiedarbību personas datu aizsardzībā gadījumos, kad izglītības iestāde saņem informācijas pieprasījumu no pilngadīgā izglītojamā vecākiem ...
Kārlis Piģēns
Akadēmiskā dzīve
Jauni doktori tiesību zinātnē
2021. gadā Latvijā aizstāvēti četri promocijas darbi tiesību zinātnē. 5. novembrī Latvijas Universitātē Ingus Meimers aizstāvēja promocijas darbu "Ekspropriācija un tās noteikšanas problēmas starptautisko ieguldījumu veicināšanas ...
In memoriam
Jānis Maizītis
 18.07.1961.–11.11.2021.
AUTORU KATALOGS