ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Aprīlis 2022 /Nr.17 (1231)

Kopīpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma izmaiņas
Dr. iur.
Rolands Neilands
Zvērināts advokāts 

2022. gada 1. maijā stājas spēkā Grozījumi Civillikumā1 (turpmāk – grozījumi), kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Rakstā tiek aplūkoti būtiskākie jaunievedumi un to sagaidāmās sekas attiecībā uz kopīpašuma priekšmetu – nekustamo īpašumu.

Grozījumu nepieciešamība

Jau iepriekš raksta autors ir informējis lasītājus,2 ka pēdējos gados kopīpašums īpašu aktualitāti ir ieguvis ar atsevišķu indivīdu vēlmi izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, lai gūtu ievērojamu peļņu. Proti, par salīdzinoši nelielu atlīdzību tiek iegūtas īpašumā kopīpašuma domājamās daļas no nekustamā īpašuma un neilgi pēc tam tiek prasīts izbeigt kopīpašumu, pamatojoties uz kopīpašuma izbeigšanas obligātuma principu. Ja kopīpašums tiek izbeigts, nododot nekustamo īpašumu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem viņiem piederošo domājamo daļu vērtību naudā vai arī nekustamo īpašumu pārdodot izsolē,3 tad dažkārt peļņa no šāda veida neētiska biznesa ir piecas un pat vairāk reižu lielāka nekā ieguldījums. Praksē šādu biznesa modeli mēdz saukt par kopīpašuma reiderismu. Šis termins ērtības labad tiek izmantots arī raksta ietvaros.

Par nepieciešamību grozīt Civillikumu4 un ierobežot kopīpašuma reiderismu diskusijas juristu starpā, kā arī masu medijos bija jau kādu laiku, taču pavērsiena punkts bija Senāta Civillietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2019. gada 17. decembra blakus lēmums lietā Nr. C04169414, SKC-259/2019,5 ar kuru Senāts cita starpā nolēma darīt zināmu Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075. panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere 2020. gada 4. februāra apakškomisijas sēdē, atsaucoties uz minēto Senāta blakus lēmumu, aicināja Tieslietu ministriju izveidot ekspertu darba grupu, lai risinātu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.6 Ekspertu darba grupas darbs rezultējās ar Civillikuma grozījumu teksta sagatavošanu, ko 2021. gada 20. janvārī atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija7 un lūdza Saeimu skatīt likumprojektu kā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu. Grozījumi Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti 2022. gada 3. februārī.

 

Jauns kopīpašuma izbeigšanas veids – nekustamā īpašuma sadalīšana dzīvokļu īpašumos

Ar grozījumiem Civillikuma 1075. pants ir papildināts ar jaunu kopīpašuma izbeigšanas veidu – nekustamā īpašuma, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ar šo jaunievedumu ir labota vēsturiskā kļūda, tas ir, Civillikuma 1075. panta nesaskaņošana ar mūsdienu tiesisko regulējumu, kas dzīvokļa īpašumu uztver kā patstāvīgu īpašuma priekšmetu. Laikā, kad tika pieņemts Civillikums, nepastāvēja dzīvokļa īpašums mūsdienu izpratnē, tas ir, dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Atsevišķais īpašums var būt dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca (skat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. I. Līdzšinējā situācija
Jānis Kāršenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts iestāžu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju kontekstā ar personas datu aizsardzību
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Pilnveidos bezmantinieku mantas un bezīpašnieka lietas tiesību institūtus
Ministru kabinets 7. aprīlī Saeimā iesniedzis grozījumus Civillikumā1 (turpmāk – Likumprojekts). Turpinājumā izvilkums no Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas).
Gunārs Kūtris
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autors Gunārs Kūtris
Juridisko zinātņu maģistrs. Bijis 12. Saeimas deputāts, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Pirms tam strādājis Ģenerālprokuratūrā, Finanšu policijā. Pieredzi un zināšanas papildinājis ...
Tiesībsarga birojs
Informācija
Tiesībsargs ziņojumā Saeimai vērtē cilvēktiesību situāciju Latvijā
Pagājušajā ceturtdienā, 21. aprīlī, Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons sniedza ikgadējo ziņojumu Saeimai par cilvēktiesību situāciju valstī, atskatoties uz tiesībsarga biroja darbu 2021. gadu. Pilns ziņojuma teksts pieejams ...
AUTORU KATALOGS