ŽURNĀLS Notikums

3. Maijs 2022 /Nr.18 (1232)

Kā uz mūsu simtgadīgo Satversmi raugās skolēni
“Jurista Vārda” izvēlētie Satversmes tiesas rīkotā konkursa darbi
Martas Spruntules zīmējums

2021. gada nogalē tika izsludināts un 2022. gada februārī noslēdzās jau piektais Satversmes tiesas rīkotais zīmējumu un domrakstu konkurss skolēniem par Latvijas Republikas Satversmi. Arī "Jurista Vārda" redakcijai tika piedāvāts piedalīties darbu vērtēšanā un izvēlēties savus favorītus. Šajā valsts svētkiem veltītajā laidienā žurnāla lasītājiem ir iespēja iepazīt Latvijas jauniešu domas par Satversmi un vārda brīvību kā vienu no tās vērtībām.

Piektais skolēnu konkurss tika veltīts Satversmes tiesas 25 gadu jubilejai un Latvijas konstitūcijas simtgadei, kas tiek atzīmēta 2022. gadā. Konkursa temats šoreiz bija Satversmes 100. pantā ietvertā vārda brīvība, kas ir viena no demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. Satversmes tiesa, izsludinot konkursu, bija uzsvērusi, ka "demokrātija pastāv, sabiedrībai sadarbojoties, komunicējot par visdažādākajiem jautājumiem gan politikā, gan kultūrā, gan sadzīvē. Satversmes 100. pantā ietvertās tiesības nodrošina ikvienas personas līdzdalību sabiedrības dzīvē, nepārtrauktu viedokļu apmaiņu, pieeju dažādu veidu informācijai un diskusiju par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Iespēja paust savu viedokli un iegūt informāciju ir būtiska arī katras personas pašizaugsmei un attīstībai".

Konkursa rezultāti tika paziņoti 2022. gada februārī, kad noskaidrojās gan Satversmes tiesas tiesnešu visaugstāk vērtētie skolēnu darbi, gan konkursa atbalstītāju izvēlētie darbi.1

"Jurista Vārda" redakcijas lielāko atzinību par konkursam iesūtītajiem darbiem saņēma šādi skolēni:

  • zīmējumu autori – Bauskas pilsētas pamatskolas skolniece Marta Spruntule (pedagoģe Daiga Sējēja) (darbu skat. uz žurnāla vāka), Jelgavas Pārlielupes pamatskolas skolniece Poļina Sevko (pedagoģe Irina Zaikina), Umurgas pamatskolas skolnieks Lauris Vilciņš (pedagoģe Ilva Zvirgzdiņa);
  • domrakstu autores 9. klašu grupā – Jaunsilavas pamatskolas skolniece Katrīna Grugule (pedagoģe Ineta Bivbāne), Riebiņu vidusskolas skolniece Adriāna Volonte (pedagoģe Inna Zenovjeva), Salaspils 1. vidusskolas skolniece Karolīna Raginska (pedagoģe Daina Tauriņa);
  • domrakstu autori 12. klašu grupā – Dundagas vidusskolas skolnieks Ralfs Dubovičs (pedagoģe Līva Irbe), Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolniece Tīna Līce (pedagoģe Gunita Smiltāne), Salaspils 1. vidusskolas skolniece Kristena Ķiploka (pedagoģe Daina Tauriņa).

"Jurista Vārda" redakcija izsaka sirsnīgu pateicību jaunajiem Latvijas pilsoņiem par valsts pamatlikuma izpratnei un Satversmes aizsargātās vērtības – vārda brīvības – analīzei veltīto laiku un radošo pieeju sava viedokļa atspoguļošanai! Darbu autori šo žurnāla laidienu saņems dāvanā.

 

ADRIĀNA VOLONTE
100. pants Satversmes simtgadē. Kā vārda brīvība un pašizpausme padara mani laimīgu un Latviju stipru

Es dzīvoju zemē, kura ir kā mazs, krāsains ziediņš lielā pasaules valstu pļavā. Mana Latvija ir vieta, kur es varu "izplest spārnus un lidot", ieklausīties citos un izteikt savas domas, sapņot, risināt problēmas, svinēt svētkus. Tā ir vieta, kur man ir tiesības un arī pienākumi, kur varu justies brīva un laimīga.

Esmu dzīvojusi arī citā, skaistā, lielākā un bagātā valstī – Norvēģijā, bet mana un manu vecāku sirdis vienmēr piederējušas Latvijai, jo tikai te katrs kociņš, ziediņš un akmentiņš izstaro brīvību, tikai te mēs tiekam uzklausīti, tikai te mēs varam līdzdarboties savas valsts labā, brīvi paust savas domas. Tāpēc arī šobrīd mēs esam šeit – Latvijā.

Es uzskatu, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un mums visiem ir savi pienākumi. Mēs nevaram tikai prasīt, mums jādod kaut kas arī pretī. Man ir pienākumi skolā, ģimenē. Vecākiem ir ne tikai pienākumi pret savu ģimeni, saviem vecākiem, bet arī vairāki pilsoņu pienākumi pret mūsu valsti, piemēram piedalīšanās vēlēšanās, vakcinēšanās, lai veicinātu sabiedrības drošību, nodokļu maksāšana. Viens no svarīgiem pilsoņa pienākumiem ir piedalīšanās vēlēšanās. Pēdējās vēlēšanās piedalījās ļoti maz cilvēku, jo neuzticējās partijām. Bet, ja cilvēki neies vēlēt, tad nekas Latvijā arī nemainīsies. Tikai mēs paši varam mainīt situāciju uz labāku. Mums ir dota brīvība izvēlēties un paust savu viedokli. Mani vecāki piedalās gan pašvaldības, gan Saeimas vēlēšanās. Arī es, sasniedzot pilngadību, noteikti iešu vēlēt.

Man gribas, lai es savā zemē varētu justies droši, tāpēc viens no pilsoņa pienākumiem ir rūpes par savas valsts drošību. Šobrīd šī ir ļoti aktuāla tēma, jo Latvijas robežu apdraud bēgļi, kas cenšas iekļūt mūsu zemē no Baltkrievijas. Es uzskatu, ka šis jautājums tiks atrisināts sarunu ceļā, un mums, Latvijas cilvēkiem, nebūs jāuztraucas par savu drošību. Es domāju, ka jau manā vecumā jādomā par iesaistīšanos jaunsargos, tad zemessardzē, lai varētu aizsargāt savu zemi. Šobrīd es redzu, kā to dara mans tētis, ik pa laikam dodoties robežas sardzē.

Ļoti aktuāls ir jautājums, kas saistīts ar vakcinēšanos. Cilvēki dažādos veidos pauž savu viedokli šajā jautājumā. Šobrīd tā ir visas Latvijas sabiedrības atbildība. Tikai tad, kad lielākā daļa iedzīvotāju vakcinēšanos uztvers kā atbildību, kā pienākumu, mēs pieveiksim šo slimību. Šobrīd mums jādomā ne tikai katram par sevi, bet arī par visu sabiedrību, lai bērni varētu mācīties klātienē, lai varētu apmeklēt kultūras pasākumus, veikalus, lai visiem būtu pieejama medicīniskā palīdzība. Mani vecāki ir vakcinējušies, un arī es to plānoju darīt.

Es dzīvoju laikā, kad ir pieejama ļoti plaša informācija, atšķirīgi viedokļi par dažādām lietām. Ir tikai jāprot atsijāt mazsvarīgos, nevajadzīgos un nepieņemamos. Katram jāizvērtē savi vārdi, sava rīcība, lai mūsu mazajā Latvijā dzīvotu tikai laimīgi bērni un pieaugušie.

 

KATRĪNA GRUGULE
Sapnis

Guļu un jūtu, kā lēnā gaitā vējš paskrien man garām. Tālumā dzirdu rāmos jūras viļņus, kas skalo mazos, pelēkos jūras akmentiņus. Atveru acis un saprotu, ka atrodos mazā, skaistā ciematiņā.

"Labdien!" uzrunāja mani kāda brīnumskaista meitene. "Mani sauc Alise. Es dzīvoju šajā salā. Kā sauc tevi?" "Mani sauc Elza." "Cik jauki! Kur tu dzīvo?" ziņkārīgi jautāja Alise. "Es dzīvoju visskaistākajā vietā pasaulē – Latvijā," es lepni atbildēju. "Kuš!" Alise brīdinoši pielika pirktu pie lūpām. "Kā tu vari tik droši paust savu viedokli? Manā valstī tas ir aizliegts. Tu nebaidies no sekām?" Es apjukumā sastingu: "Kādām sekām?" "Tām, kuru dēļ jūsu valdnieks piespriedīs tev sodu," Alise teica skaidri un pārliecinoši.

"Latvijā nav karaļa. Vara pieder pilsoņiem. Mūsu valstī katrs, arī pusaudzis, var brīvi paust savu viedokli. To var darīt dažādi – gan gleznojot, gan rakstot, uzstājoties publiski, piedaloties dažādos pasākumos. Es darbojos skolas pašpārvaldē, kur mēs diskutējam par dažādiem jautājumiem," es paskaidroju. Stāstīt par kaut ko tādu, kas liekas pašsaprotams, ir daudz grūtāk, nekā man likās.

"Tad jau tu dzīvo brīnumzemē!" iesaucās meitene.

"Tā varētu teikt," es pasmaidīju un turpināju, "vārda brīvība ir viena no cilvēku pamattiesībām. Protams, kādam var nepatikt manas domas, uzskati. Izsakot savu viedokli, es nedrīkstu apzināti melot, ar saviem vārdiem aicināt uz vardarbību, aizskart apkārtējos cilvēkus. Bet diemžēl ne viss ir tik labi. Pusaudžu vidū notiek apcelšana, izsmiešana, ignorēšana, pat terorizēšana. Cēloņi tam ir dažādi, taču tas neattaisno pāridarītājus. Manā skolā šis jautājums nav aktuāls, taču citās gan. Un tas ir jāizskauž. Neviens nedrīkst justies nelaimīgs un neaizsargāts."

Tad notika kas dīvains.

Dzirdēju, kā mamma atver durvis un sauc manu vārdu. Atvēru aci un sapratu, ka tas bija tikai sapnis. Mani pārņēma laimes sajūta, ka dzīvoju brīvā un neatkarīgā valstī, kur katrs cilvēks var justies droši, kur katrs cilvēks ir vērtība.

 

KAROLĪNA RAGINSKA
100. pants Satversmes simtgadē. Kā vārda brīvība un pašizpausme padara mani laimīgu un Latviju stipru

Katrai personai ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli, kā arī tieši otrādi – to neizpaust. Cilvēks var runāt, rakstīt un izpaust savas domas ar pamatojumu. Tā ir vārda brīvība.

Vārdiem ir spēks. Indivīds, kas izsaka viedokli, ir atbildīgs par to. Man kā jaunietei viegls un pieejams veids, kā publicēt savus uzskatus, ir, lietojot sociālos tīklus. Esmu novērojusi, ka cilvēki bieži vien pārprot un aizmirst, ko nozīmē vārda brīvība. Ir arī negatīva pašizpausme, taču to ir grūti izkontrolēt, jo internets ir plašs.

Brīvība paust savus uzskatus padara mani laimīgu, bet ir jāatšķir viedokļa izteikšana no neargumentētiem apgalvojumiem. Vārda brīvība nenozīmē visatļautību. Teiktajam ir jābūt argumentētam un precīzam. Persona nedrīkst apzināti manipulēt vai uzspiest savus izteiktos uzskatus apkārtējiem, ja mērķis ir maldināt vai radīt naidu.

Kad tu piedalies diskusijās, tavs viedoklis būs pamatots un balstīts uz tavām vērtībām. No cilvēkiem, kas piekrīt tavam viedoklim un kam ir vienoti uzskati par vērtībām, tu iegūsti uzticību. Savukārt vārda brīvība paredz arī viedokļu atšķirību. Tā veidojas diskusijas, viedokļu apmaiņa un rezultātā kopīga nostāja. Viedokļa brīva paušana un vārda brīvība ir daļa no demokrātijas.

Pašizpausme ir svarīga vērtība. Cilvēks ir laimīgs, ja viņam ir pašizpausme. Katrs vēlas atklāt savu savdabīgo dabu. Tas atspoguļojas arī dzejā, gleznās, grāmatās un citos radošos darbos, kā arī šajā esejā. Tev ir brīva izvēle izdomāt, kā vēlies paust savus uzskatus, un neviens tevi nespiež darīt to noteiktā veidā.

Latvijas Republikas Satversme ir pamats vārda brīvībai un pašizpausmei. Tas ir paraugs, tā vieno mūs, iedzīvotājus. Satversmes tiesas ietvertajās vērtībās ir aprakstītas mūsu tiesības un likumi.

 

KRISTENA ĶIPLOKA
100. pants Satversmes simtgadē. Kā vārda brīvība un pašizpausme padara mani laimīgu un Latviju stipru

Latvijas Satversme ir Latvijas Satversmes sapulces pieņemts Latvijas Republikas pamatlikums, kas nosaka Latvijas valsts konstitucionālos pamatus, valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Latvijas Satversmes 100. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Pilnīga vārda brīvība nevar pastāvēt, jo sabiedrībā ir vairākas uzvedības normas, kuras pārkāpt nevajadzētu. Mana vārda brīvība nedrīkst ietekmēt kāda cita cilvēka vārda brīvību vai drošību. Piemēram, mana vārda brīvība beidzas brīdī, kad es izvēlos aizskart kāda godu un cieņu, celt neslavu, publicēt konfidenciālu informāciju vai apzināti radīt naidu pret kādu cilvēku vai cilvēku grupu. Pārkāpjot šīs sabiedrības normas un likumus, var iestāties kriminālatbildība.

Manuprāt, vārda brīvība un pašizpausme ikdienā ir ļoti svarīga, jo tā dažādo cilvēku ikdienas dzīvi. Nekad nebūs tā, ka visi domā vienādi, un tas pat ir ļoti labi, jo viedokļu nesakritība veicina cilvēku domāšanu, iztēli un analītiskās spējas. Piemēram, ja vairāki cilvēki ar vairākiem viedokļiem cenšas atrisināt vienu problēmu, tad risinājums tiks atrasts ātrāk un tas būs efektīvāks, jo problēma tiks risināta no dažādām perspektīvām. Ja problēma tiktu risināta tikai no vienas perspektīvas, tad to atrisināt būtu vieglāk, bet tās risinājums ilgtermiņā varētu būt mazāk efektīvs.

Man vārda brīvība ir svarīga, jo tā man sniedz iespēju paust savu viedokli un tapt sadzirdētai. Ja man tās nebūtu, es justos nelaimīga un apspiesta. Līdzīgi kā padomju laikos jutās literāti, kad to darbi tika cenzēti un laboti tā, lai tie atbilstu kādam konkrētam viedoklim. Vārda brīvība man sniedz iespēju izteikt savu un uzklausīt citu viedokli par dažādām tēmām tā, lai vēlāk es varētu izdarīt noderīgus secinājumus. Piemēram, ikdienā skolā bieži saskaros ar dažādiem grupu darbiem, kuros man ir iespēja diskutēt ar citiem jauniešiem par sev tīkamāko un pareizāko risinājumu kādai problēmai. Viedokļu nesakritība ļauj man paplašināt manas zināšanas dažādās jomās.

Arī pašizpausme nav mazāk svarīga, tā ir nepieciešama, lai valsts varētu attīstīties. Ja cilvēkam tiek dota iespēja pašizpausties, tad tas sekmē, piemēram, kultūras attīstību, jo katrs cilvēks var paust savu talantu caur deju, dziesmu, mākslu vai jebko citu. Savukārt kultūras dažādība stiprina valsti, jo tā saliedē tautu.

Kopumā var secināt, ka vārda brīvība un pašizpausme ir ļoti svarīga, bet tā nedrīkst kaitēt apkārtējiem. Cilvēku iespēja pašizpausties un brīvi paust viedokli veicina valsts attīstību un sekmē savstarpējās attiecības. Mums kā valstij ir jābūt pateicīgiem, ka Satversme sniedz mums iespēju brīvi izteikties un īstenoties.

 

RALFS DUBOVIČS
100. pants Satversmes simtgadē. Kā vārda brīvība un pašizpausme padara mani laimīgu un Latviju stipru

Pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta 1920. gadā pirmo reizi ievēlēja Latvijas Satversmes sapulci, kuras uzdevums bija izveidot un pieņemt Latvijas konstitūciju.2 1922. gada 15. februārī tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme.3 Satversmes 100. pants attiecas uz cilvēka pamattiesībām.4

Latvijā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.5 Katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izteikt savus uzskatus, idejas, viedokli par politiskiem un nozīmīgiem jautājumiem, nebaidoties no valsts institūciju nelabvēlīgas ietekmes.6 116. pants paredz, ka 100. panta noteikto cilvēka vārda brīvību valsts var ierobežot, ja cilvēks pārkāpj citu cilvēku tiesības vai rada draudus sabiedrībai.7

100. pants paredz arī cenzūras aiz­lieg­šanu.8 Cenzūru izmantoja, lai ie­ro­bežotu informācijas avotu izplatīšanu, kas kritizē politisko varu vai ar to saistītās sfēras.9 Vēsture mums māca, ka Latvijas teritorijā cenzūra bija izplatīta iezīme gan Krievijas impērijas sastāvā, gan Padomju Savienības sastāvā, kas skāra laikrakstus, dzejoļus, grāmatas un citus literatūras avotus.10 Cenzūras aizliegšana ir demokrātiskas valsts iezīme, kas pilsoņiem ļauj iegūt un izvērtēt informāciju kritiski pēc saviem ieskatiem.

Mūsdienās vārda brīvība un pašizpausme padara Latviju stipru, jo ikvienam ir iespēja komentēt savu nostāju gan politiskos, gan sadzīves, gan ekonomiskos jautājumos. Iespēja veidot un publicēt savus literatūras, mākslas, teātra darbus mūsdienās šķiet pašsaprotama, tomēr padomju okupācijas gados bija jāiziet cauri cenzūrai, lai tēmas, kas kaitēja totalitārajai varai, piemēram, represijas, diskriminācija, netiktu atspoguļotas.11 Vārda brīvība un pašizpausme radīt mākslu vai mūziku veicina arī Latvijas attīstību, jo, veicot uzskatu apmaiņu, var nonākt pie kopīga kompromisa, kas ir māksla, kuru vajag pilnveidot ikkatram. Izpētot, 100. panta ietekmi uz Latvijas valsti, varu secināt, ka vārda brīvība un tās pašizpausmes ir svarīgas gan šodien, gan arī pagātnē, kad šīs pamattiesības nebija spēkā.

Satversmes un 100. panta sniegtās tiesības man nozīmē, ka varu brīvi izteikt savu viedokli man svarīgos jautājumos. Varu piedalīties skolas dzīves veidošanā un izteikt savas idejas, lai to uzlabotu. Cenzūras aizliegšana, man personīgi, ļauj lasīt un uzzināt daudzpusīgu informāciju no dažādām grāmatām, mācību līdzekļiem un interneta resursiem.

Izpētot Satversmi un 100. panta sniegtās pamattiesības, secinu, ka šīs tiesības man un Latvijai ir svarīga demokrātijas daļa. Manuprāt, par Satversmi atbilst apgalvojums: "Satversme pēc būtības ir īss, lakonisms, tomēr komplicēts dokuments", jo šīm tiesībām ir liela ietekme uz Latvijas tautas stiprināšanu.12

 

TĪNA LĪCE
100. pants Satversmes simtgadē. Kā vārda brīvība un pašizpausme padara mani laimīgu un Latviju stipru

Šodien, 21. gadsimtā, mums ir privilēģija, kas pirms gadu desmitiem nebija citiem, proti, mums ir Latvijas Republikas Satversme. Kāpēc tā ir jāuztver kā privilēģija? Tāpēc, ka skolēni tad nelasītu necenzētus Rūdolfa Blaumaņa darbus vai Kārļa Vērdiņa dzeju. Politikas stundās nespētu brīvi apspriest citu valstu politiskās iekārtas. Es, mana ģimene, citi līdzcilvēki varam brīvi runāt, nedomājot, ka kādam indivīdam varētu šķist nekorektas mūsu domas. Neuztraucoties par iespēju tikt sodītiem vārdu dēļ.

Jautājums par vārda brīvību ir diskutējams. Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā vēl joprojām ir tādi, kas turpina izplatīt naida runu, jo taču "cenzūra ir aizliegta". Citi to redz kā iespēju brīvi mācīties, saņemt jebkāda veida informāciju. Mana brīvība ir ceļš uz izglītību, nebeidzamiem resursiem man interesējošās jomās un sava viedokļa paušana, lasot rakstus, grāmatas, klausoties radio arhīvu ierakstus. Tā ir ļāvusi notvert un redzēt sevi.

Paradokss sabiedrībā – vari runāt visu, tikai ne to, kas nav akceptējams. Šobrīd tiek klusināti izteiktie viedokļi par tēmām, kas aktuālas visā pasaulē, piemēram, Covid-19 vīrusu, "netradicionāli" domājošām kopienām, rasēm, tautām, reliģijām u.c. Liela daļa ir bijusi naida runa, taču cīnās arī ar kompetentu zinātnieku, mediķu, politiķu viedokļiem. Rodas apburtais loks, no kura ir grūti izkļūt, kad jebkāda veida viedoklis nav pareizs. "Vidējais latvietis" šo situāciju raksturo: "Politkorektums ir slikts, jo tā ir cenzūra. Cenzūra ir laba, jo tā ir kvalitātes siets. Vārda brīvība ir slikta, jo tā aizvaino kristiešu jūtas. Aizvainot nekristiešu jūtas ir labi, jo tā ir vārda brīvība." Vai vārdam vispār vēl ir nozīme? Vai, meklējot īstos, pareizos vārdus, doma saglabāsies?

Cilvēki kļuvuši ārkārtīgi jūtīgi, ātri nogurst no informācijas daudzuma, paužot negācijas un uzskatot, ka tiek aizskartas viņu demokrātiskās tiesības un izvēles. Rodas apjukums un visatļautība, kā rezultātā jēdzieni "cenzūra" un "vārda brīvība" mainījuši īsto jēgu. Manas balss brīvība varētu tikt ierobežota dažādu sabiedrības slāņu uzliktā spiediena rezultātā. Domājot, kā labāk izteikties, samazināsies manas tiesības brīvi runāt, paliks tikai viens variants – klusēt.

Sabiedrībai pret vārda brīvību ir jāizturas tikpat uzmanīgi, kā ziemā staigājot pa aizsalušu upi vai ezeru, jo tu nezini, kāds ir ledus biezums. Kamēr nenotiek katastrofas, nesaprotam, cik svarīgi ir ievērot drošības pasākumus. Lai aizsargātu vārda brīvību, ir jākļūst tolerantiem, cilvēcīgiem. Latviju stipru darīt varam tikai mēs paši – ar mūsu domām un darbiem.

Izmantotie informācijas avoti
1. Diskusija par vārda brīvības robežām "Vai tiešām "diskriminācija nav viedoklis"?" Satori, 2021. Pieejams: https://satori.lv/article/vai-tiesam-diskriminacija-nav-viedoklis-diskusija-par-varda-brivibas-robezam [skatīts 09.12.2021.].
2. Latvietis Vidējais. Twitter, 2021. Pieejams: https://twitter.com/Videjais LV/status/1429395413875019781?t=JLv-WgTazCM9z1TnnJ6dA&s=19 [skatīts 09.12.2021.].
3. PrieJuris. Twitter, 2020. Pieejams: https://twitter.com/PrieJuris/status/1311346862297882624?t=qV9t7jlnNnnXSaB3BEJ6A&s=19 [skatīts 26.11.2021.].
4. Satversmes tiesas vebinārs 9. un 12. klasēm "Kā vārda brīvība stiprina demokrātiju?" YouTube, 2021. Pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=NhaR60KdIQA [skatīts 08.10.2021.].

RAKSTA ATSAUCES /

1. Visus konkursa rezultātus skat.: https://www.satv.tiesa.gov.lv/konkurss/

2. Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Par Latvijas Republikas Satversmi: vēsture un mūsdienas, II nodaļa. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/09/Pielikums-Nr.3.pdf

3. Turpat, I nodaļa.

4. Latvijas Republikas Satversme, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 100. pants. Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr. 43.

5. Turpat.

6. Latvijas Republikas tiesībsargs. Pilsoniskās un politiskās tiesības. Vārdi un izteiksmes brīvība. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/pilsoniskas-un-politiskas-tiesibas/apraksts

7. Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-05-01, konstatējošā daļa, 4.1. punkts. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/80518-par-kriminallikuma-271-panta-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-91-un-100-pantam

8. Latvijas Republikas Satversme, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 100. pants. Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr. 43.

9. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Cenzūra. Jēdziens un interpretācijas. Pieejams: https://mape.skola2030.lv/resources/7481

10. Turpat.

11. Bleiere D. "Padomju otrreizējā okupācija Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/22220-padomju-otrreizējā-okupācija-Latvijā

12. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. 2005-12-0103, konstatējošā daļa, 17. punkts. Pieejams: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2005-12-0103_spriedums.pdf

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kā uz mūsu simtgadīgo Satversmi raugās skolēni. Jurista Vārds, 03.05.2022., Nr. 18 (1232), 8.-11.lpp.
5
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Tiesību politika
Satversmes simtgade jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos
Ringolds Balodis, Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Atskatoties uz Satversmes simts gadiem: Latvijas valsts pamatlikuma plusi un mīnusi
1 komentāri
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. II. Salīdzinājums ar ārvalstīm
Inese Lībiņa-Egnere
Mūsu autors
Iepazīstieties: JV autore Inese Lībiņa-Egnere
Juridisko zinātņu doktore, studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas Alberta Ludviga universitātes Juridiskajā fakultātē Vācijā. 13. Saeimas deputāte un Saeimas priekšsēdētājas biedre, Saeimas Juridiskās ...
Sannija Matule
Informācija
Tiesu izpildītāji: darbs ar sabiedrību noteikti atmaksājas  
Pēc gada pārtraukuma 21. aprīlī ir aizritējusi Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju klātienes kopsapulce, kuras darba kārtībā bez atskaitēm un turpmāko mērķu izvirzīšanas bija arī jaunas padomes un vēl citu struktūrvienību ...
AUTORU KATALOGS