ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2022 /Nr.25/26 (1239/1240)

No naida runas līdz radikalizācijai
Mg. iur.
Inese Geida
Valsts policijas koledžas Latgales filiāles vadītāja 
Mg. iur.
Silvija Stupāne
Valsts policijas koledžas Latgales filiāles lektore 
Mg. psych.
Evita Lipe
Valsts policijas Starptautisko lietu nodaļas priekšniece 

Vārda brīvība ir no viena demokrātiskas valsts1 pamattiesībām, un tā garantē iespēju jebkuram indivīdam gan rakstiski, gan mutvārdos brīvi paust savu viedokli attiecībā uz visiem procesiem, piemēram, politiku, kultūru, reliģiju utt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pants noteic, ka cilvēka cieņa ir neaizskarama un tā ir jārespektē un jāaizsargā.2

Tiesības uz vārda jeb izteiksmes brīvību demokrātiskā un tiesiskā valstī ir jebkuram indivīdam, līdz ar to ir salīdzinoši maz konkrēti nosakāmu situāciju, kādos ap­stākļos un kādā nolūkā būtu jānosaka vārda brīvības ierobežojumi. Izteiksmes brīvības izpausmes arī tīmeklī jau sen ir pāraugušas jebkuras valsts nacionālās robežas un sasniegušas globālu mērogu, jo arī cilvēku aktivitāte dažādos ziņu portālos un sociālajos tīklos ir sasniegusi neaprakstāmu virsotni. Starp dažādu veidu masu informācijas līdzekļiem pastāv asa konkurence, publicētās ziņas, viedokļi un cita informācija nereti tiek sagrozīta un ir apzināti maldinoša, lai piesaistītu arvien plašāku auditoriju. Šajā kontekstā arvien lielāku šķelšanos Latvijas sabiedrībā rada arī diametrāli pretēji viedokļi par Krievijas uzbrukumu un karu Ukrainā. Ņemot vērā šo piemēru, vārda brīvības ierobežojumi atsevišķās situācijās demokrātiski tiesiskā valstī ir nepieciešami, bet ierobežojumu noteikšana ir jāizvērtē un jāpamato ar samērīguma principu, lai neviens no noteiktajiem ierobežojumiem nenonāktu asā pretrunā ar vārda brīvības kā cilvēktiesību un demokrātijas pamatprincipu.

Vārda brīvības ierobežojumus var piemērot saskaņā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
3
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumi un naida runa: starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums
Šī raksta mērķis ir vispārīgi raksturot starptautisko tiesību prasības naida noziegumu un naida runas novēršanas jomā un Latvijas tiesiskajā regulējumā un prakses atbilstību šīm prasībām. Raksts atspoguļo tikai pašas galvenās ...
Karina Palkova, Kristīne Mārtinsone, Vija Sīle, Klāvs Sedlenieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida jēdziena definējums un izpratne starpdisciplinārā perspektīvā
Cilvēces attīstības posmos naids bijis klātesošs, tā būtība ir nemainīga, taču naida saturiskā puse, kā arī naida izpausmes veidi un motīvi transformējas. Naida izpausmes transformācijas procesi ir skāruši arī mūsdienu ...
Aivita Putniņa, Ildze Jakunova, Liene Jurgelāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Naida noziegumu sabiedriskā izpratne
Šajā rakstā ir apkopota informācija par naida noziegumu būtību, motivāciju, biežāk skartajām pazīmēm un grupām, kā arī identifikācijas šķēršļiem Latvijā. Raksts ir balstīts pētījumā, kas veikts Eiropas Savienības (ES) ...
Ēriks Treļs
Skaidrojumi. Viedokļi
Normatīvā regulējuma problēmjautājumi lietās par naida izraisīšanu

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju par iespējamiem problēmjautājumiem, kas varētu rasties tiesību piemērotājam, kas identificē vai izmeklē naida noziegumus, kā arī piedāvāt šo problēmu iespējamos risinājumus.

Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un atbildība par to
Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana sabiedrībā, kas īpaši aktualizējusies kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un pēc Krievijas agresijas Ukrainā, starptautiskajos un Eiropas Savienības cilvēktiesību dokumentos ir atzīta par ...
AUTORU KATALOGS