ŽURNĀLS Numura tēma

25. Oktobris 2022 /Nr.43/44 (1257/1258)

Tirgus attiecības un to regulējums no Latvijas skatpunkta
Lauris Rasnačs
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts, partneris SIA "ZAB Rödl & Partner", "Jurista Vārda" grāmatžurnāla viesredaktors 

Brīva un uz sniegumu balstīta konkurence (competition on merits) ir viens no mūsdienu tirgus ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem. Tā tiek aizsargāta Eiropas Savienībā un daudzās citās tiesību sistēmās, jo nodrošina daudzus pozitīvus ieguvumus sabiedrībai un patērētājiem. Konkurentiem sacenšoties, patērētāji iegūst plašāku produktu klāstu, zemākas cenas un augstāku kvalitāti, kamēr pašiem konkurentiem konkurence liek kļūt radošākiem un efektīvākiem.1 Tomēr, lai konkurences tiesību regulējums nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu, jāņem vērā attiecīgās tirgus dalībnieku rīcības un citu regulējamo tirgus attiecību specifika. Jaunu komercdarbības modeļu un prakses jeb rīcības gadījumā ir īpaši rūpīgi jāizvērtē, kā tirgus darbojas un kā tas attīstīsies, lai varētu pienācīgi izvērtēt attiecīgās rīcības paredzamās sekas un ietekmi uz konkurenci.2 Šo iemeslu dēļ konkurences tiesības regulē dažādu tirgus dalībnieku īstenoto rīcību, kā arī situācijas, kurās valsts sniedz atbalstu tirgus dalībniekiem. Tāpat konkurences tiesību normu saturu un piemērošanu ietekmē fenomens, kuru Oksfordas Universitātes profesors Ariels Ezrači (Ariel Ezrachi) sev raksturīgajā trāpīgumā ir nosaucis par sūkli (sponge) un kas izpaužas tādā veidā, ka konkurences tiesības mēdz reflektēt ne vien tirgus apstākļus un ekonomiskus apsvērumus, bet arī konkrētā brīža sociālos apstākļus un politiskos mērķus.3

Latvijas, tāpat kā citu Eiropas Savienības dalībvalstu, konkurences tiesības ir aizgūtas no Eiropas Savienības konkurences tiesību regulējuma. Tādā veidā konkurences tiesību regulējumu varētu savā ziņā saukt par kvintesenciālām Eiropas Savienības tiesībām. Šim fenomenam ir arī sava lingvistiskā izpausme. Proti, lielākais daudzums konkurences tiesību pētījumu ir un droši vien vienmēr būs publicēts tajās valodās, kas ir dzimtās vai arī ir labi zināmas lielākajai daļai juristu auditorijas.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka konkurences tiesību speciālistiem raksti būtu jāraksta tikai, piemēram, angļu, franču vai vācu valodā. Tieši otrādi. Valsts prezidents Egils Levits, 2022. gada 5. septembrī, tiekoties ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni Kristīni Stradu-Rozenbergu, uzsvēra: "Nacionālas valsts tiesību sistēma pastāv un darbojas valsts valodā, un mums jāsekmē, lai Latvijā latviešu valodā tiesību zinātnēs būtu pieejami kvalitatīvi mūsu zinātnieku pētījumi."4 Lai arī sekošana šim aicinājumam nebija mērķis, kura dēļ radās iecere par šo tematisko numuru, nu tā izdošana neviļus lieliski saskan arī ar iepriekš norādīto Valsts prezidenta aicinājumu.

Šajā grāmatžurnālā ir publicēti kopumā sešpadsmit autoru sagatavoti piecpadsmit raksti par dažādām konkurences tiesību tēmām, aptverot gan jautājumus par konkurences tiesību būtību un mērķiem, lietu izpētes procesuālajiem jautājumiem, apvienošanās kontroli, konkurences uzraudzību digitālajos tirgos, karteļiem un citām tirgus dalībnieku vienošanām, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts atbalstu, kā arī zaudējumu atlīdzību konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā. Seši no rakstu autoriem ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras studenti. Lielākā daļa autoru ir Latvijas juristu jaunā paaudze. Turklāt vairāki no šiem jaunajiem autoriem jau ir paspējuši ar teicamām sekmēm gūt izglītību arī ārpus Latvijas. Tas liek domāt, ka nozīmīgākie soļi, kurus Latvijas juristi spers konkurences tiesību jomā, ir vēl tikai priekšā. Vairāki no šajā tematiskajā numurā publicētajiem rakstiem ir nolasīti kā referāti 2022. gada 27. maijā notikušajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautiskajā konkurences tiesību konferencē, kuru interesenti var noskatīties arī tīmeklī.5

Šo grāmatžurnālu iesāk Elīza Siliņa ar rakstu, kurā aplūko Eiropas Savienības konkurences tiesību ciešo saikni ar Eiropas Savienības vienotā tirgus mērķi, šajā kontekstā ilustrējot gan Eiropas Savienības konkurences tiesību būtību, gan arī atšķirības no Amerikas Savienoto Valstu konkurences tiesībām.

Kā nākamais šajā numurā ir publicēts Elīzas Roshofas raksts, sniedzot ieskatu jautājumā par vienu no mūsdienu konkurences tiesību lielākajiem izaicinājumiem – regulējumu konkurences attiecībām digitālajā vidē, galveno uzmanību veltot tieši tirgus varas noteikšanas un konkrētā tirgus definēšanas jautājumiem.

Izpēti jautājumā par regulējumu konkurences attiecībām digitālajā vidē turpina arī Patrīcija Bodniece, pievēršot uzmanību tieši tehnoloģiju milzuzņēmumu – Meta (Facebook), Alphabet (Google), Amazon, Apple un Microsoft īstenotajiem apvienošanās darījumiem un to sakarā izrietošajiem secinājumiem.

Apvienošanās kontroles jautājumu apskatu turpina Artūrs Spīgulis. Viņa raksts pelna īpašu ievērību tā iemesla dēļ, ka rakstā tiek analizētas laulāto mantisko attiecību un kapitālsabiedrības dalībnieku izšķirošās ietekmes sakarības un attiecīgi nozīme jautājumā par apvienošanās kontroles regulējuma piemērošanu.

Īpašu ievērību pelna un pat savā ziņā unikāls ir sekojošais Samantas Lideres raksts, kurā autore analizē tirgus dalībnieku nolīgumu par darbinieku pārvilināšanas aizliegumu pretrunu konkurences tiesībām un to, ka šāds nolīgums būtībā ir uzskatāms par aizliegtu horizontālu vienošanos jeb karteli. Šķiet, ka šis raksts ir pirmais pētījums par šo jautājumu latviešu valodā.

Grāmatžurnāla turpinājumā seko divi rak­sti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vērtējuma jautājumiem.

Balstoties uz judikatūru, tai skaitā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nesenajiem spriedumiem lietās Intel/Komisija6 un Servizio Elettrico Nazionale,7 Esmeralda Balode-Buraka analizē jautājumu par lietās par iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piemērojamo pierādīšanas standartu, kā arī nozīmi vērtējamās rīcības ietekmei uz tirgu. Konkrētās lietās šie jautājumi reizēm var izšķirt lietas iznākumu, nosakot, vai vērtējamā rīcībā ir konstatējamas pārkāpuma pazīmes.

Savukārt Jānis Počs analizē kolektīvā dominējošā stāvokļa vērtēšanas problemātiku. Lai arī lietas saistībā ar kolektīvā dominējošā stāvokļa iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu ir salīdzinoši retas, autors pievērš uzmanību arī līdzšinējai Latvijas Konkurences padomes pieejai šajā jautājumā, norādot arī šīs pieejas diskutablos aspektus.

Grāmatžurnāla turpinājumā vairāki raksti veltīti jautājumiem, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzību konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.

Matīss Dzelve skaidro Konkurences padomes lomu jautājumos, kas saistīti ar minēto zaudējumu atlīdzināšanu, un izstrādāto metodisko materiālu. Īpaši jāizceļ M. Dzelves paustais aicinājums uz diskusiju par publiskajiem pasūtītājiem paredzētas centralizētas zaudējumu atlīdzības sistēmas izveidi.

Tālāk seko šo rindu autora raksts par cēloņsakarības vērtējuma aspektiem, skaidrojot dažas esošās pieejas cēloņsakarības vērtējumā, kā arī uzsverot nepieciešamību nodrošināt ekonomiski reālistisku konkurences attiecību regulējumu arī jautājumos par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar konkurences tiesību pārkāpumiem.

Artūrs Punculis analizē netiešā pircēja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību būvnieku karteļa lietās. Šis raksts ir iezīmīgs ne vien tāpēc, ka saistīts ar plašu sabiedrisko rezonansi izraisījušo tā saukto būvnieku karteļa lietu,8 bet arī ar apstākli, ka tas aplūko un akcentē, ka konkurences tiesību pārkāpuma gadījumos tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību ir arī tā sauktajiem netiešajiem pircējiem.9

Artūrs Valters Freibergs aplūko noilgumu zaudējumu atlīdzības prasībām saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumiem. Uzmanību pelna autora veiktā šī jautājuma analīze, salīdzinot Latvijas un Vācijas tiesisko regulējumu, kā arī priekšlikumi ietvert Latvijas tiesībās normas, kas precizētu noilguma termiņa ilgumu, kā arī noilguma termiņa tecējuma sākumu.

Pēc šiem rakstiem, kas veltīti zaudējumu atlīdzības jautājumiem, seko Deboras Pāvilas un Diānas Adamovičas raksts, kurā aplūkota izslēgšana no publisko iepirkumu procedūras uz aizdomu pamata par dalību kartelī. Rakstā tiek aplūkota problemātika saistībā ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī un paredzēs pasūtītāja iespējas izslēgt pretendentu no dalības publiskajā iepirkumā, ja pasūtītāja rīcībā ir "pietiekami pārliecinošas norādes" par pretendenta vai kandidāta dalību kartelī. Autores piedāvā skaidrojumu par attiecīgajā normā būtisko tiesību jēdzienu saturu, kā arī norāda uz vairākiem kritiski vērtējamiem aspektiem gaidāmajā regulējumā un tā piemērošanā.

Valsts atbalsts komercdarbībai ir daudzējādā ziņā savrups konkurences tiesību regulējuma aspekts, tomēr šī savrupība nekādi nenozīmē, ka valsts atbalsta jautājumi būtu mazāk aktuāli. Piemēram, valsts atbalsta pasākumi Covid-19 infekcijas seku pārvarēšanai skaidri apliecina pretējo. Līga Grantiņa sniedz plašu valsts atbalsta regulējuma apskatu, detalizēti analizējot valsts atbalsta pazīmes.

Linda Lielbriede aplūko jautājumu par lietās par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem iegūto pierādījumu izmantošanas pieļaujamību civillietās un krimināllietās. Autore norāda, ka lietās par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem iegūtās ziņas var būt vērtīgs informācijas avots, tomēr šo ziņu izmantošana citās lietās būtu objektīvi ierobežojama.

Visbeidzot, līdzīgi tam, kā grāmatžurnāls tiek iesākts ar rakstu par visai plašu tēmu, arī numuru noslēdz raksts par konceptuālu jautājumu, kas raisa pārdomas. Proti, Maruta Kalpinova piedāvā kritiski palūkoties uz ilgu laiku arī Latvijā piemēroto tā saukto dalībvalstu procesuālās autonomijas principu. Visdrīzāk var pieļaut, ka lasītāju viedokļi šajā ziņā atšķirsies, tomēr varbūt patiesi ir pienācis brīdis kritiskam jautājumam: vai šāds princips vispār ir atzīstams un piemērojams?

Protams, šajā grāmatžurnālā ietvertie raksti neaptver visus konkurences tiesību aktuālos jautājumus. Tomēr es uzņemšos apgalvot, ka šis tematiskais numurs ir viens no līdz šim plašākajiem juridiskās zinātnes avotiem latviešu valodā par konkurences tiesību jautājumiem. Es no sirds pateicos visiem rakstu autoriem par atsaucību un rakstu sagatavošanā ieguldīto darbu, kā arī žurnālam "Jurista Vārds" par iespēju īstenot šī grāmatžurnāla ieceri. Es ceru, ka ikviens lasītājs atradīs sev ko noderīgu, neatkarīgi no tā, vai meklēs juridiskās prakses jautājumā piemērojamas atziņas, iedvesmu vai diskusijas priekšmetu jaunam juridiskam pētījumam vai arī vielu pārdomām par konkurences tiesību būtību un turpmākajiem attīstības virzieniem.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Kjølbye L., Peeperkorn L. Competition as a driver of innovation: clear as a rule, more complex in an individual case. Competition Law & Policy Debate, 2016, Vol. 2, No. 3, p 21.

2. Ibid., p. 31.

3. Ezrachi A. Sponge. Journal of Antitrust Enforcement, 2017, Vol. 5, p. 49.

4. Valsts prezidents: Latvijā ir nepieciešama attīstīta tiesību zinātne latviešu valodā, un valstij tas jāsekmē. Pieejams: https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-latvija-ir-nepieciesama-attistita-tiesibu-zinatne-latviesu-valoda-un-valstij-tas-jasekme [skatīts 15.10.2022.].

5. Konferences ieraksts pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=mARs-gOtZGI [skatīts 15.10.2022.].

6. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 26. janvāra spriedums lietā T-286/09 RENV Intel.

7. Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 12. maija spriedums lietā C-377/20 Servizio Elettrico Nazionale.

8. Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmums Nr. 22. Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/21210809_L%C4%93mums_Publiskojam%C4%81_versija.pdf [skatīts 15.10.2022.].

9. Skat. Konkurences likuma 1. panta 7.1 punktu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Rasnačs L. Tirgus attiecības un to regulējums no Latvijas skatpunkta. Jurista Vārds, 25.10.2022., Nr. 43/44 (1257/1258), 4.-5.lpp.
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Elīza Siliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienotā tirgus ietekme uz Eiropas Savienības konkurences tiesību regulējumu
Šajā rakstā tiks īsi apskatīta ES konkurences tiesību vēsture, norādīti pāris piemēri par ES vienotā tirgus ietekmi uz konkurences tiesībām ES un piedāvāts to salīdzinājums ar ASV. Raksta mērķis ir uzsvērt ES vienotā tirgus ...
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Izaicinājumi, piemērojot konkurences tiesības digitālajos tirgos: konkrētais tirgus un tā struktūras novērtējums
Rakstā padziļināti tiks pētīti vairāki problēmjautājumi, kas jau iepriekš ir identificēti autores 2022. gada 29. martā "Jurista Vārdā" publicētajā rakstā saistībā ar konkrēto tirgu un tirgus varas novērtējumu digitālajām ...
Patrīcija Bodniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmumu iegādes un apvienošanās kontroles novērtējums Eiropas Savienībā digitālajā vidē
Raksta autore lasītājam sniegs priekšstatu par to, kā pašreizējais digitālais tirgus tiek regulēts apvienošanās kontroles perspektīvā, kā arī iepazīstinās ar killer acquisitions teoriju un kā šī teorija no farmācijas nozares ir ...
Artūrs Spīgulis
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulību ietekme uz tirgus dalībnieku apvienošanos Konkurences likuma regulējuma ietvaros
Pēdējos gados Konkurences padome (turpmāk – Padome) informē, ka pieaug uzņēmumu vēlme apvienoties un līdz ar to palielinās Padomē izvērtējamo ziņojumu par apvienošanos skaits.1 Tomēr, vērtējot Konkurences likuma regulējumu ...
Samanta Lidere
Skaidrojumi. Viedokļi
Nolīgumi par darbinieku pārvilināšanas aizliegumu un Eiropas Savienības konkurences tiesības
Ņemot vērā pietiekamas prakses neesamību ES konkurences tiesībās, autore šajā rakstā paustās atziņas balsta uz Amerikas Savienoto Valstu konkurences uzraugu praksi un tiesību doktrīnā ietvertajiem skaidrojumiem, darba tirgus ...
AUTORU KATALOGS