ŽURNĀLS Redaktora sleja

Vēl pagājušā gada rudenī ritēja intensīvas diskusijas par to, vai Latvijai jāturpina sadarboties ar Krievijas Federāciju 1993. gadā ratificētā tiesiskās sadarbības līguma ietvaros, un netrūka tādu, kas atbalstīja šī līguma atstāšanu spēkā "praktisku apsvērumu" pēc, jo tas atvieglojot noziedznieku ķeršanu un mantojumu kārtošanu.¹ Šī gada 18. janvārī Saeima pieņēma lēmumu denonsēt Latvijas un Krievijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.²

Līgums tika noslēgts pirms 30 gadiem, taču šobrīd šķiet, ka laiks, kad Latvija un Krievija – pēc padomju režīma sabrukuma abas nostājušās uz demokrātiskas un tiesiskas valsts veidošanas ceļa – savstarpējas uzticības un paļāvības gaisotnē varēja vienoties par tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību gan civillietās, gan krimināllietās, ir gaismas gadu attālumā. Diemžēl jau ilgus gadus Krievija nav ne tiesiska, ne demokrātiska valsts.

16. februārī ieslodzījuma vietā nomira kārtējais Putina autoritārā režīma oponents – par politisko darbību ieslodzītais Aleksandrs Navaļnijs. Nemaz nerunājot par to, ka viņa ģimene droši vien nekad neuzzinās, kādā veidā viņš tika nogalināts, režīms ir tik barbarisks, ka pat Navaļnija līķis tika slēpts no ģimenes, un tiek darīts viss, lai netiktu pieļauta opozicionāra cieņpilna apbedīšana.

Neilgi pēc Navaļnija nāves publiskots pētījums rāda, ka Putina režīma laikā politisko represiju līmenis Krievijā ir pārsniedzis padomju laika rekordus, un vienīgais, kurš vēl nav pārspēts, ir masu slepkava Staļins, kurš nogalināja miljoniem savas valsts un PSRS okupēto valstu iedzīvotāju. Pēdējos sešos gados Krievijā kriminālā un administratīvā veidā ar politisku motivāciju ir vajāti vismaz 116 tūkstoši cilvēku.³ Tai skaitā 2018.–2023. gadā pret 5613 cilvēkiem ir ierosinātas krimināllietas par normām, kas saistītas ar opozicionāru darbību (apsūdzības par "ekstrēmismu", "terorisma atbalstīšanu", "armijas diskreditāciju" u.tml.). Salīdzinājumam: no 1956. līdz 1961. gadam par "pretpadomju aģitāciju" u.tml. padomju krimināltiesību normu pārkāpumiem PSRS tika notiesāti 4883 cilvēki, bet no 1962. līdz 1985. gadam (23 gadu periodā!) – 3234 cilvēki.

Citstarp jāatzīmē, ka februāra vidū kļuva zināms: Krievijas izmeklēšanas iestādes uzsākušas krimināllietas un izsludinājušas meklēšanā arī lielu skaitu Baltijas valstu, tostarp Latvijas, politiķu. It kā saistībā ar padomju okupācijas laika pieminekļu nojaukšanu Krievijas iestādes izvirzījušas apsūdzības pret vairāk nekā 60 bijušajiem un esošajiem Saeimas deputātiem, Rīgas domes deputātiem, ministriem u.c. Starptautiski visskaļāk izskanēja Igaunijas premjeres Kajas Kallasas vārds – Krievija nav kautrējusies izsludināt starptautiskā meklēšanā arī šīs savas kaimiņvalsts valdības vadītāju.

Ja Saeima janvārī nebūtu denonsējusi tiesiskās sadarbības līgumu (kurš starp citu turpina darboties vēl sešus mēnešus pēc denonsēšanas) – kā būtu bijis jārīkojas Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm, Latvijā ierodoties Igaunijas premjerei?