Pēdējo trīs gadu laikā dažādu krāpniecisku paņēmienu dēļ Latvijas iedzīvotāji kopumā ir zaudējuši vairāk nekā 40 miljonus eiro, bet vairāk nekā 25 miljonu eiro zaudējumu ir izdevies novērst. Šie skaitļi raksturo tikai tā saukto telefonkrāpšanu un investīciju krāpšanu apzinātās sekas un atspoguļo, ka jau gadiem ilgusī problēma aizvien ir ļoti aktuāla. Tāpēc šis jautājums nonācis arī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas darba kārtībā, cenšoties apzināt paša likumdevēja, tiesību piemērotāju un citu iesaistīto vēl neizmantotās un no jauna ieviešamās iespējas gan cīņai ar krāpniekiem, gan sabiedrības izglītošanā.
Jau pagājušā gada decembrī Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija nosūtījusi vēstules vairākām institūcijām, katrai pēc atbildības jomas un kompetences lūdzot sniegt gan dažādu statistiku saistībā ar finanšu līdzekļu un investīciju izkrāpšanu no iedzīvotājiem, gan arī viedokli par esošā tiesiskā regulējuma pietiekamību un efektivitāti, kā arī nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai sekmētu šo krāpniecisko darbību atklāšanu un izmeklēšanu.
Pēc atbilžu saņemšanas ar plašu iesaistīto loku jautājumam par tiesisko regulējumu un tā efektivitāti šo krāpšanu novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai pilnībā tika veltīta arī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2025. gada 11. februāra sēde.1 Tajā izskanējušais kopsakarā ar Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras un Finanšu nozares asociācijas atbildēs apakškomisijai pausto informāciju apstiprina problēmas nopietnību un atklāj dažādos viedokļus par to, ar kādiem paņēmieniem ir panākams uzlabojums.
Situācijas un krāpnieku upuru raksturojums
Pirms plašākas diskusijas par iespējamiem jauniem risinājumiem cīņai ar krāpniekiem Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Jānis Brazovskis apakškomisijas sēdē sniedza problemātiskās situācijas pārskatu. Pēc viņa paustā, aizvadītajā gadā kopumā ir izdevies novērst vismaz 12 miljonu eiro zaudējumu, tomēr līdzpilsoņiem izkrāpts vairāk – 15 miljoni. “Varētu sacīt, ka tas ir tāds vidējais ātrums jau trīs gadus pēc kārtas, ka mūsu pilsoņiem tiek izkrāpts vidēji viens miljons eiro mēnesī, kas ir ļoti iespaidīga summa,” atzina J. Brazovskis.
Savukārt, raugoties uz krāpšanas veidu tendencēm, pērn telefonkrāpšanā izdevies novērst – 5161 gadījumu – apmēram tikpat daudz krāpšanu, cik krāpniekiem izdevies realizēt – 5220, bet investīciju krāpšanā 2024.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes