Jānis Pleps un Edgars Pastars, LU Juridiskās fakultātes studenti, — “Latvijas Vēstnesim”
Turpinājums.
Sākums “LV” 07.05.2002., Nr.67
 |
 |
Latvijas Senāts 1929.gadā ir skaidrojis, ka “par suverēnās varas nesēju Satversmē nekas netiek minēts, no kā izriet, ka Latvijas Republikas Satversme par vienīgo avotu un nesēju ir atzinusi Latvijas tautu. [..] Kā Saeima, tā arī Valsts prezidents un Ministru kabinets, kā arī ministri, Valsts kontrole un tiesas pēc Latvijas Republikas Satversmes nav vis stāvoši virs likumiem (suverēni) orgāni, viņi darbojas tikai likuma (Satversmes) ietvaros un ir pakļauti pēdējam, tādēļ tie ir jāskata vienīgi kā valsts varas augstākie orgāni, bet ne kā orgāni, kuri atrastos virs likuma (tiesībām), kas ir suverēnās varas jēdziena neatraujama pazīme”.27 Tauta nevar īstenot savu suverēno varu pati, tāpēc tā sankcionē konstitūciju, iedibina pārstāvības orgānu, kas uz konstitūcijā dotās delegācijas pamata īsteno tautas suverenitāti, kā tas, pretēji Ruso mācībai, tika nostiprināts Francijas 1791.g .konstitūcijā. “Parlamenta griba ir arī tautas griba”, ko noliedza franču revolūcijas idejas, jo šis princips izslēdz pilsoņu iespēju tieši uzspiest savu gribu parlamentam. Parlaments, īstenojot savu leģislatīvo funkciju, pieņem priekšrakstus likuma formā, ar kuriem arī nodibina vai deleģē nodibināt valsts institūcijas. No projekta 2.p. 2.daļas konstrukcijas izriet, ka tauta jau ir prezumējusi, ka noteikta institūcija tiks izveidota un tai jau ir piešķirta valsts vara, kuru gan vēl pagaidām īsteno cita valsts institūcija.
•
Projekta 1.p. 9.d. uzsvērts vispāratzītu starptautisko tiesību principu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prioritātes princips pār nacionālajiem likumiem un likumpamatotiem aktiem, kas vērtējama kā progresīva norma demokrātiskas valsts konstitūcijā. Tā, piemēram, arī Baltkrievijas Republikas Konstitūcijas 8.p. nosaka vispāratzītu starptautisko tiesību normu prioritāti, un tajā pausta apņemšanās sakārtot nacionālo likumdošanu atbilstoši tiem. Diskusijā televīzijā G. Zemrībo uzsvēra, ka Satversmē šobrīd nav noteikta starptautisko tiesību normu prioritāte. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šis princips ir ietverts jau 1990.gada 4.maija deklarācijā, uz kuras 7.pantu atsaucas projekta autori; tajā noteikts, ka Latvija atzīst starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām (1.p).28 Arī Latvijas Republikas likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.p. ir noteikts: “ja starptautiskā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi”.29 Šajā normā tiek ietverts vispāratzītais tiesību normu kolīzijas atrisināšanas princips— lex internationalis derogat legi nationali. Protams, būtu jau skaisti šādu normu ietvert arī Satversmē, lai parādītu mūsu nacionālās tiesību telpas atvērtību starptautiskajām tiesību normām, taču visu Satversmē nav iespējams un arī nevajag regulēt. Starptautisko tiesību prioritātes princips caur minētā likuma 13.p. sasaistās ar Satversmes 68.p., kurā ietverts “starptautiskā līguma” jēdziens, kurš tiek detalizēti regulēts likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”.•
Satversmes projekta 1.p. 6.p.Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes