ŽURNĀLS

Mag. iur. Elena Lodočkina, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta speciāliste, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.106, 16.07.2002.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

No noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu skaita 1998.gadā 3030 bija nepilngadīgie, 1999.gadā — 2712, 2000.gadā — 3134. Veicinot noziedzības novēršanas principu piemērošanu, sadarbību starp dažādiem valstiskiem un nevalstiskiem sektoriem, nepilngadīgie likumpārkāpēji ir prioritāra grupa. Sniedzot plašāku informāciju sabiedrībai par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, tiek panākts sabiedrības atbalsts jaunām pieejām un alternatīvu plašākai izmantošanai, tā samazinot nepilngadīgo skaitu, kurus nosūta uz cietumu. Tiesa ir pēdējā instance, kas spiesta izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus, lai cīnītos ar nepilngadīgo noziedzības sekām. Brīvības atņemšana nepilngadīgajiem ir galējais līdzeklis, ņemot vērā jauniešu attīstības fāzēm raksturīgās pārejošās krīzes.8 Krimināllikumā (turpmāk — KL) izveidota nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnībām veltīta VII nodaļa. Tās nosacījumi attiecas uz personu, kura līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, t.i., uz personām vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Izdalot KL atsevišķi nepilngadīgo kriminālatbildībai veltītu nodaļu, ņemtas vērā nepilngadīgo sociāli psiholoģiskās īpatnības, maksimāla kriminālatbildības mērķu sasniegšana, ietekmējot nepilngadīgo socializāciju, dodot iespēju piemērot specifiskus psiholoģiski pedagoģiskus līdzekļus, reglamentējot nepilngadīgajiem piemērojamo sodu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu un nosacītas notiesāšanas kārtību.

Nepilngadīgajiem ir piemērojami četri pamatsodu veidi — brīvības atņemšana, arests, piespiedu darbs, naudas sods. Naudas sodu var piespriest gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Atbrīvot nepilngadīgo nosacīti pirmstermiņa var, ja izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā soda neatkarīgi no tā, par kādu noziedzīgu nodarījumu nepilngadīgais notiesāts (KL 65.p.(3)).

2001.gada 20. jūnijā tika izdarīts grozījums KL 65.p. 2.d., nosakot, ka brīvības atņemšanas laiks personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, nedrīkst pārsniegt 10 gadus, par sevišķi smagiem noziegumiem — 15 gadus, bet par mazāk smagiem noziegumiem, kas nav saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai nav izraisījuši smagas sekas, brīvības atņemšanas laiks nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Izdarītais grozījums ir nopietns un savlaicīgs pasākums. 1999.gadā Latvijā nepilngadīgo notiesāto skaits bija 1795; 2000.gadā — 1794 un augstākais 14 līdz 24 gadus vecu personu īpatsvars notiesāto kopskaitā — 44,6%. 2001.gadā notiesāti 1754 nepilngadīgie. 2000.gada brīvības atņemšana piemērota 382, 2001.gadā — 395 nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas sodu nepilngadīgie izcieš Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Dānijā gados jaunajiem notiesātajiem cenšas dot iespēju laboties audzināšanas, nevis ieslodzīšanas veidā. Dānijas tiesas cietumsodu nepilngadīgajiem piemēro tikai ārkārtas gadījumos. Uz 2001.gada jūniju cietumsodu izcieta 10 jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri bija notiesāti par smagiem noziegumiem. Izdarot kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu nodarījumu, jaunietis nonāk sociālā darbinieka uzmanībā, kurš lemj par nepieciešamību īslaicīgi nepilngadīgo ievietot sociālajā iestādē. Ja, izvērtējot jaunieša personību, sociālais darbinieks uzskata, ka viņu var atlaist mājās, nepilngadīgajam uzliek pienākumu regulāri apmeklēt sociālo pedagogu, speciālo arodapmācību vai skolu. Ja jaunietis ir bezpajumtnieks vai ģimenes apstākļi viņam ir nelabvēlīgi, tiek lemts par viņa ievietošanu atklātajā sociālajā iestādē. Īpašos gadījumos pašvaldība piešķir sociālo dzīvokli. Nākamais solis jau ir slēgta sociālā iestāde. Tajā jāuzturas diennakti, uz nakti tiek noslēgtas iestādes istabu durvis. Slēgtā iestādē nonāk arī tie, kuri izdarījuši izvarošanu, slepkavību, vardarbīgus noziedzīgus nodarījumus, bruņotu laupīšanu.