DOMNĪCA ESEJA

28. Aprīlis 2016 / 09:23

Augstākās tiesas tiesnešu skaita noteikšana nedrīkst būt tikai formalitāte
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis 

Šā gada 25. aprīlī Tieslietu padome nolēma ierosināt Saeimai, ka ar 2017. gada 1. janvāri Augstākajā tiesā būs 36 tiesneši, kuri darbosies šādā skaitā departamentos: Civillietu departamentā 17 tiesneši, Krimināllietu departamentā – 8 tiesneši, Administratīvo lietu departamentā – 10 tiesneši.

Varētu šķist, ka šādam lēmumam ir formāls raksturs, jo tas pēc būtības leģitimē esošo faktisko situāciju. Tomēr tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nav tikai formalitāte, bet lēmums ar ilgtermiņa tiesībpolitisku raksturu.

Šī komentāra apjoma dēļ norobežojos no tā, vai ilgtermiņā ir nepieciešams tik ievērojams tiesnešu skaits Civillietu departamentā, un no tā, ka kasācijas instancē krimināllietās Kriminālprocesa likums satur būtisku tiesību robu, neparedzot iespēju lietu izskatīt visu tiesnešu sastāvā (jeb paplašinātā sastāvā).

Šis komentārs ir par to, ka konceptuāli tiesnešu pāra skaits kasācijas instances departamentā (piemēram, šobrīd Administratīvo lietu departamentā) ir bīstams tiesas spriešanai un neatbilst tiesiskas valsts principam.

Šobrīd Administratīvā procesa likums paredz, ka gadījumā, ja tiesneši nenonāk pie vienota viedokļa, lietu kasācijas instancē skata kopsēdē, piedaloties visiem departamenta tiesnešiem (jeb t.s. paplašinātajā sastāvā). Kopsēde, sagatavojot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu (sk. Administratīvā procesa likuma 346. panta otro un trešo daļu). Tādējādi, vadoties no Tieslietu padomes priekšlikuma (un ievērojot jau tagadējo situāciju), tiek juridiski pieļauta situācija, kurā visu departamenta tiesnešu balsu skaits var sadalīties vienādi 5:5. Šāds balsu skaita sadalījums liedz tiesai pieņemt spriedumu. Mana pieredze liecina, ka šāda stāvokļa rašanās nav tikai teorētiska varbūtība.

Tiesnešu skaita noteikšana Augstākajā tiesā nedrīkst būt formāla rakstura. Tā pamatā ir liekami plašāki tiesībpolitiski apsvērumi un ilgtermiņa vīzija, kā arī apsverami visi riski. Tiesnešu pāra skaita noteikšana departamentos, ja tie atbilst kasācijas instances tiesas paplašinātajam sastāvam, nebūtu pieļaujama.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākās esejas
Andris Tauriņš
Eseja
Vadītāja reputācija “tvitertiesas” un “atcelšanas kultūras” laikmetā
Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga ...
1 komentāri
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
II. Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās
Kopš neatkarības atjaunošanas materiālo krimināltiesību joma Latvijas tiesību sistēmā piedzīvojusi vismaz divas būtiskas reformas, kas cita starpā ievērojami mainīja kriminālsodu politiku: vienu – 1999. gadā, spēkā ...
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
Būt vai nebūt nosacītas notiesāšanas institūtam Latvijas krimināltiesībās
Egons Rusanovs, Linda Lielbriede
Eseja
II. Teorētiskā ceļakarte tiesiskuma maiņas krustcelēs

I. Kas bija pirmā – vista vai ola?

Normunds Šlitke
Eseja
Indulgences, imunitātes un amatpersonu atbildības līkloči
Latīņu teiciens “Quod liced lovi, non licet bovi” (kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim) izceļ dubultmorāles un dubultstandartu pastāvēšanu sabiedrībā, kur vienai sabiedrības daļai tiek atļauts vai piedots tas, kas citiem – ...
AUTORU KATALOGS