DOMNĪCA BRĪVAIS MIKROFONS (ARHĪVS)

30. Augusts 2022 13:24

Īsumā par Satversmes tiesas lietu Nr. 2021-18-01, LU doktoranta Paula Iļjenkova paskaidrojumu tiesā un 30.08.2022. komentāra JV sakarā
3 komentāri
Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Pauls Iļjenkovs ir sniedzis paskaidrojumus Satversmes tiesas lietā Nr. 2021-18-01. Šodien ir sniedzis savu atbalstošo komentāru nolēmumam šajā lietā. Tam nekādi nevaru piekrist.

Pretēji LU doktorantam P.Iļjenkovam, uzskatu, ka tas ir pirmšķietami klaji nelikumīgs Satversmes tiesas nolēmums, kam, visticamāk, būs ilgtermiņa sekas uz Latvijas tiesību (un finanšu) sistēmu. Līdzīgi kā ASV Augstākās tiesas spriedumam t.s. abortu lietā. Dīvaina, neizprotama un ar veselo saprātu neizskaidrojama ir Satversmes tiesas tiesnešu rīcība, izvēloties pieaicinātās personas lietā, kas rada nopietnas bažas jeb aizdomas par manipulāciju ar pierādījumiem lietā jeb liecinieku piemeklēšanu "vajadzīgā" nolēmuma pamatošanai. Faktiski tas ir skaidrs signāls ārvalstu investoriem - Latvija nav vieta, kurā tiek cienītas īpašuma tiesības un respektētas investīcijas un starptautiskie līgumi par to aizsardzību.

Noziedzīgi iegūta nauda ir jāizņem no civiltiesiskās apgrozības, bet ne ar tādām metodēm, tostarp, paziņojot, ka pat valsts iestādē strādājoša skolotāja, prokurora vai tiesneša atmaksātais kredīts par dzīvokli ir noziedzīgi iegūti līdzekļi, ja reiz kredīts šim aizņēmējam savulaik bija izsniegts no bankā pirms tam ieplūdušajiem (noguldītajiem vai ieskaitītajiem) noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem...

Kādi bija argumenti Satversmes tiesai pieaicinot lietā Pauli Iļjenkovu? Kurš to ieteica, kuri tiesneši par to balsoja? Visticamāk nekad neuzzināsim.

No ST sēdes stenogrammas: "Mans vārds ir Pauls Iļjenkovs, vēlos pieminēt, ka strādāju Finanšu izlūkošanas dienestā un esmu tā Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Tomēr šodien savu viedokli es paudīšu nevis kā Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvis, bet gan kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants...Tātad  nozagtu  un  ar  asinīm  aptraipītu  simts  eiro  banknoti  es  iemaksāju bankomātā un līdzekļi tiek debetēti manā bankas kontā. Pretēji tam, kas izskanēja šajā tiesas procesā, tā neapstrīdami jau ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un šajā gadījumā pat diezgan burtiski naudas atmazgāšana."

Tas jau ir vēl nepieņemamāk, nekā lietā Nr. 2017-17-01, kur biologs un jurists Edvards Kušners izteicās par mikroekonomikas jautājumiem cenu teoriju kā Latvijas Bankas pārstāvis, tā diskreditējot ne tikai sevi un Latvijas banku, bet arī Latvijas Republiku un tās Satversmes tiesu.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
 
Toms Dreika
30. Augusts 2022 / 17:25
1
ATBILDĒT
Minētā viedokļa kontekstā pēc teorijas tā arī sanāk (NIL iemaksa kontā ir legalizācija).

Noguldot līdzekļus kredītiestādes kontā, tie tiek atsavināti (kļūst par kredītiestādes mantu) pret prasījumu šo līdzekļu apmērā (jā, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tie vairs nepieder personai). T.i., nauda ir pārvērsta prasījumā. Šeit vēl nenotiek tāda klasiska saiknes slēpšana (jo līdzekļi ir kontā ar personas vārdu - ar saglabātu identifikatoru), tomēr tie tiek iepludināti finanšu sistēmā, kurā esošajiem līdzekļiem ir jābūt (mērķis) legāliem un kuras darbība ir atkarīga no šī mērķa atbilstības realitātei.

AML izpratnē tā vēl nav noslāņošana vai integrācija, bet tas ir pirmais posms legalizācijā - NIL ievietošana finanšu sistēmā. Tīri juridiski te var vilkt pararēles ar integrāciju, jo, kā jau minēju, juridiski notiek noziedzīgi iegūtas mantas atsavināšana (tās pārvēršana citā mantā (prasījumā), izmantojot līdzekļus kā legāli iegūtus), bet AML ietvaros teorija to ir attīstījusi kā nošķirtu pirmo posmu legalizācijā.
Normunds Šlitke > Toms Dreika
30. Augusts 2022 / 17:42
3
ATBILDĒT
Neapšaubāmi, arī veikala plauktā paņemtas (nozagtas) alus pudeles atdošana vai paŗdošana citam pudeles brālim formāli ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Burkāna kungs par legalizāciju savulaik atzina arī piena nopirkšanu veikalā par savu legāli nopelnīto naudu, ja iepriekšējā dienā bija nokavēts nodokļu maksājums (nauda ar to bija kļuvusi noziedzīgi iegūta).
Katram likumam ir nolūks un mērķis jeb ratio legis. Asiņainas, nozagtas 100 euro banknotes ievietošana bankomātā Krievijā, var tikt atzīta par naudas legalizāciju, ja kredītkarte ir Latvijas izdevēja (nav obligāti kredītiestādes), taču tas nenozīmē, ka šo naudu drīkst tāpēc vien konfiscēt, paziņojot, ka norēkinu kartes izdevējs vai iestāde, kas šo naudu tādējādi ir saņēmusi, to var piedzīt civiltieiski (piemēram, veikals, kuram ar šo ir apmaksāta prece, degvielas uzpildes stacija, ja tā ir nopirkta degviela, dzīvokļu īpašnieku kopība, ja ar šo naudu ir apmaksāts komunālais rēķins)

Daudz aplamāka ir atziņa, ka prasījuma tiesībām pret jebkuru komersantu ir tāda pati vērtība kā prasījuma tiesībām pret Eiropas Centrālo banku....
Normunds Šlitke
30. Augusts 2022 / 16:25
7
ATBILDĒT
P.Iļjenkovs: "Ja es noguldu bankā vienu tūkstoti eiro, šis tūkstotis pieder bankai, savukārt man ir prasījuma tiesības pret banku tūkstoš eiro apmērā. Kā jau tika vairākkārt uzsvērts tiesas procesā, veidojas pilnīgs līdzsvars jeb balanss starp mana noguldījuma summu un mana prasījuma apmēru pret banku. Proti, mans noguldījums bankā un no tā izrietošais prasījums... viņi ir nesaraujami saistīti, tiem ir vienāda vērtība."
Vai patiešām prasījuma tiesību pret komercabanku kā kustamas mantas vērtība vienmēr ir vienāda ar naudas jeb prasījuma tiesību pret ECB vērtību? Vai P.Iļjenkova kungam ir kāda kvalifikācija kustamas mantas, kas ir prasījuma tiesības, vērtēšanā? Protams, ka šis vērtības atšķiras, bankas likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā tostarp pat visai ievērojami!
Kāpēc Satversmes tiesa ekonomisku un monetāru jautājumu noskaidrošanai uz tiesu aicina tiesību zinātņu juristus (studentus - doktorantus), turklāt, doktrinālu atzinību konkrētajā jautājumā neguvušus?
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākie ieraksti
LikumaVara
Mikrofons
Personas datu apstrāde - 1: savulaik publiskots ļoti intīms videomateriāls
LikumaVara
Mikrofons
Civillietas skatīšanas rakstveida procesā īpatnības
Normunds Šlitke
Mikrofons
Tiesnesis tiesas apspriedē kriminālprocesā: teorija un prakse
Normunds Šlitke
Mikrofons
Nevainīguma prezumpcija “raganu medību” laikos
1 komentāri
Normunds Šlitke
Mikrofons
Naidīgi komentāri portālā un komentētāju atbildība par tiem
5 komentāri
AUTORU KATALOGS