Valsts kontroles (VK) revīzijas ir būtiskas valsts pārvaldes darbības uzlabošanai, un mums jārūpējas, lai tajās pieņemtie lēmumi un ieteikumi tiktu ievēroti. Tāpat jānodrošina visi priekšnosacījumi, lai VK varētu operatīvi reaģēt uz aktuālajiem problēmām. To pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes trešdien, 5. decembrī, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.
Komisijas deputāti sēdē tikās ar Valsts kontroles (VK) pārstāvjiem, lai apspriestu VK darbību un attīstības stratēģiju.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa informēja deputātus, ka pašlaik dzīvē ieviesti vairāk nekā 90 procenti no revīziju ieteikumiem. Savukārt revīziju tēmas reaģēšanai uz aktuāliem notikumiem valstī tiek sagatavotas, ņemot vērā presē un citos masu informācijas līdzekļos pieejamo informāciju, nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, kā arī privātpersonu un institūciju iesniegtās sūdzības. Tomēr to apjomu ietekmē pieejamie cilvēkresursi. Iestādē pašlaik nodarbināti 170 cilvēki.
Iezīmējot nākotnes mērķus, E. Krūmiņa atzīmēja, ka VK vairāk resursu plāno novirzīt atbilstības un lietderības pārbaudēm visu veidu revīziju ietvaros. Tāpat plānots veicināt atbildību, panākot, ka pārkāpumi tiek izvērtēti, par tiem piemēroti atbilstoši sodi un vainīgās personas atlīdzina radītos zaudējumus.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti aicināja VK sniegt informāciju par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, kas sekmētu iestādes darbību.
