5. martā Eiropas Padomes (EP) Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) publicēja piekto ziņojumu par Latviju. ECRI institūcijas mērķis ir cīņa pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropā. ECRI pārskata EP dalībvalstu tiesību aktus un politiku saistībā ar rasisma un neiecietības novēršanu, kā arī izsaka rekomendācijas dalībvalstīm un novēro to izpildi.
Piektajā ziņojumā par Latviju aplūkota likumdošana rasu diskriminācijas jomā, naida runa, uz rasismu un neiecietību balstīta vardarbība, integrācijas jautājumi, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu stāvoklis, kā arī LGBT personu stāvoklis Latvijā.
Vienā no ziņojuma sadaļām ECRI pievēršas naida runai Latvijā. ECRI ar gandarījumu atzīmē, ka Valsts policijas koledža ir pastiprinājusi apmācības par naida noziegumu identifikāciju un izmeklēšanu. ECRI arī izteikusi rekomendāciju izveidot speciālu Valsts policijas struktūrvienību, kuras uzdevums būtu sasniegt mazāk aizsargātās grupas, veicinot uzticību policijas darbam un palielinot ziņojumu skaitu par iespējamiem naida noziegumiem.
ECRI atsaucas uz tiesībsarga 2016. gadā veikto pētījumu “Naida runas un naida noziegumu atpazīšanas un izmeklēšanas prakses problēmaspekti Latvijas Republikā” un piemin galvenos tiesībsarga ziņojumā norādītos aspektus. Jānorāda, ka tiesībsargs savā pētījumā ir uzsvēris valsts pienākumu nostiprināt stratēģiju, lai cīnītos pret naida motivētu noziedzīgu nodarījumu izplatību, kā arī naida motivētas runas ierobežošanu interneta portālos. Stratēģijas ietvaros nepieciešams veicināt aktīvāku krimināltiesību normu piemērošanu praksē, nostiprināt efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu un veikt preventīvus pasākumus šādu noziegumu izplatībai. Pētījumā ir aktualizēts jautājums par salīdzinoši nelielo ziņošanas gadījumu skaitu, uzsverot, ka nebūtu pieļaujama situācija, kādā cietušajām personām būtu bail ziņot par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiesībsargājošām iestādēm. Tādējādi valstij būtu nepieciešams organizēt izglītojošas kampaņas par naida noziegumu un naida runas aktualitāti, kā arī par iespējām vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.
Tiesībsargs aicina Latvijas iedzīvotājus, kuri ievieto komentārus internetā, izturēties toleranti pret citiem cilvēkiem, atšķirīgo viņu ārējā izskatā un uzvedībā. Lai arī vārda brīvība bauda plašas tiesības demokrātiskā sabiedrībā, naida runa, rasu naida kurināšana nav pieļaujama un ir sodāma saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu. Savukārt interneta portāliem ir pienākums dzēst naida runu saturošus komentārus, kā arī ziņot par tiem un sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm.
ECRI savā ziņojumā izsaka nožēlu, ka Latvijas Republikas Saeima 2018. gada martā nav atbalstījusi LR pilsoņu iesniegto iniciatīvu par kopdzīves likumprojektu. Attiecībā uz faktiskās kopdzīves atzīšanu un aizsardzību tiesībsargs savā 2018. gada ziņojumā un uzrunā Saeimas deputātiem uzsvēra valsts pozitīvo pienākumu definēt konstitucionālā jēdziena “ģimene” juridisko ietvaru.
Sadaļā par integrāciju ECRI norāda uz to, ka automātiskai pilsonības piešķiršanai nepilsoņu bērniem būtu simboliska nozīme. Jāatzīmē, ka tiesībsargs 2017. gadā atbalstīja Valsts prezidenta iniciatīvu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”. Lai arī Saeima 2017. gadā šo Valsts prezidenta iniciatīvu noraidīja, tiesībsargs uzskata, ka šī diskusija ir jāturpina, norādot uz šīs iniciatīvas simbolisko nozīmi, labojot nepilsoņa statusa bezterminēto pastāvēšanu.