Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau kopš 2009. gada strādā pie Patvēruma meklētāju reģistra izveides un uzlabošanas. Kaut arī šim mērķim līdz 2017. gadam jau bija izlietoti 813 361 eiro, tomēr izveidotā sistēma tā arī neaptvēra visus ar patvēruma meklēšanu saistītos procesus un iestādes. Joprojām nav nodrošināta procesa elektronizēšana, un patvēruma meklētāju lietu apstrāde vēl arvien tiek veikta gan papīra, gan elektroniskā veidā.
Šis process turpinās arī šobrīd un tam no jauna paredzēts finansējums. Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole pauž šaubas par to, vai jau veiktie un vēl plānotie finanšu ieguldījumi Patvēruma meklētāju reģistra izveidei ir vērtējami kā samērīgi nelielajam apstrādājamo datu apjomam, jo patvēruma meklētāju, kuri Latvijai lūguši starptautisko aizsardzību, skaits turpina sarukt (2017.gadā – 395, 2018. gadā – 176). Tomēr, ja ir saskatīta nepieciešamība reģistru veidot, ir pienācis laiks novest šo ieceri līdz rezultātam.
2017. gadā PMLP pieteica jaunu projektu ES fonda finansējuma piesaistei – “Migrācijas un patvēruma atbalstošo informācijas sistēmu un saistīto procesu pilnveidošana un attīstība”. Patvēruma meklētāju reģistra uzlabošanai projekta ietvaros no 2018. gada līdz 2020. gadam paredzēts izlietot vēl vismaz 500 tūkstošus eiro (tajā skaitā ES fondu nauda – 375 tūkstoši eiro).
Ņemot vērā, ka Patvēruma meklētāju reģistra un patvēruma meklētāju statistikas risinājuma izveidē un attīstībā kopš 2009. gada jau ir ieguldīti 483 600 eiro un tā pilnveidošana vēl turpinās jaunajā projektā, kā arī to, ka Patvēruma meklētāju reģistra uzturēšanas izmaksas jau ir pieaugušas gandrīz 3 reizes (no 23 977 eiro 2013. gadā līdz 67 037 eiro 2019. gadā), Valsts kontrole 2018. gada finanšu revīzijā vērtēja, vai jaunais projekts radīs priekšnoteikumus efektīvai patvēruma meklētāju procesā iesaistīto iestāžu sadarbībai un datu apstrādei. Valsts kontroles atzinums par 2018. gada līdzekļu izlietojumu jaunajam projektam ir bez iebildēm. Tā aktivitātes ir sākumposmā, tomēr ir konstatēti arī trūkumi.
Valsts kontrole revīzijas ziņojumā atklāj apstākļus, kas par to liecina. Nav paredzēts, ka dokumentus – patvēruma meklētāju personu lietu elektronizē to rašanās brīdī, bet gan tikai arhīvā esošām lietām. Līdz ar to nemazināsies dokumentu apjoms, kas tiek radīts un uzglabāts papīra veidā un pārsūtīts pa pastu. Joprojām nav noteikta patvēruma piešķiršanas procesā iesaistīto iestāžu sadarbības kārtība un pastāv risks, ka reģistrs netiks izstrādāts jau sakārtotam un optimizētam procesam, bet atbilstoši ierastajai un līdzšinējai iestāžu sadarbības kārtībai. Nav skaidrs, vai projekta rezultātā tiks izveidots vienots datu apstrādes process, novēršot nepieciešamību Valsts robežsardzē un PMLP paralēli uzturēt vēl citus reģistrus, jo nav noteikts, kad un kā esošie procesi tiks aizstāti un īstenoti vienotajā elektroniskajā vidē.
Ne Valsts robežsardze, ne PMLP visas patvēruma procedūras izmaksas detalizēti neapkopo, bet tikai Patvēruma meklētāju reģistra un statistikas risinājuma izstrāde un uzturēšana vien uz vienu patvēruma meklētāju līdz šim ir izmaksājusi 302 eiro.