Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai piemērotais ievedmuitas nodoklis, galīgais antidempinga maksājums, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par tērauda savienotājelementu ievešanu Latvijā. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka, ievedod minētās preces no Ķīnas, tām piemērojami antidempinga maksājumi atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Pieteicēja SIA „Eurobolts” ieveda un deklarēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā preces – tērauda savienotājelementus. Pamatojoties uz muitas iestādē uzrādīto sertifikātu, pieteicēja ievestās preces deklarēja kā Taizemes izcelsmes preces, un tām tika piemērota preferenciālā nodokļa likme 0 % no preces muitas vērtības.
Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai audita rezultātā samaksai budžetā papildus aprēķināts ievedmuitas nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, galīgais antidempinga maksājums, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmums pamatots ar to, ka no Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (turpmāk – OLAF) ziņojuma izriet, ka Taizemē nav veikta pieteicējas importēto preču apstrāde vai pārstrāde, tur notikusi tikai šo preču pārkraušana, bet preču izcelsmes valsts ir Ķīna. Ņemot vērā minēto, pieteicējas ievestajām precēm piemērojama nepreferenciālā izcelsmes ievedmuitas nodokļa tarifu likme 3,7 % apmērā un galīgā antidempinga maksājuma likme 85 % apmērā no preču muitas vērtības, kā arī nav pilnā apmērā nomaksāts pievienotās vērtības nodoklis.
Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot minēto lēmumu atcelt. Ar Administratīvā apgabaltiesas spriedumu pieteikums noraidīts.
Senāts spriedumā atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka lietā ir piemērojama Padomes 2009. gada 26. janvāra Regula (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam.
Senāts spriedumā norāda – jāievēro, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ietilpst muitas savienībā, kurā tiek noteikti kopēji muitas tarifi. Antidempinga maksājumu noteikšana ir Eiropas Savienības īstenots pasākums. Tādējādi, pat ja Latvijas muitas iestāžu veiktā antidempinga maksājumu iekasēšana, pieteicējas ieskatā, nonāk pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, šāda rīcība būtībā būtu pierēķināma nevis Latvijai, bet gan Eiropas Savienībai, jo Latvija veic šīs darbības atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam tās ekskluzīvās kompetences jomā. Proti, pat ja, no Pasaules Tirdzniecības organizācijas puses lūkojoties, Latvija turpina palikt patstāvīgi atbildīga par savu saistību izpildi organizācijas nolīgumu ietvaros, konkrētajā gadījumā gan pasākuma īstenošanā, gan tā pārtraukšanā Latvijas rīcības iespējas ir aptvertas ar Eiropas Savienības tiesisko ietvaru, un tieši Eiropas Savienībai ir noteikusi un var atcelt antidempinga pasākumu īstenošanu. Senāts turklāt ņēma vērā, ka Eiropas Savienības Tiesa citā lietā ir pārbaudījusi apstrīdētā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma spēkā esību un piemērojamību apstākļos, kad sakarā ar antidempinga pasākumiem tikuši pieņemti Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padomes ziņojumi.
Senāts par pamatotu atzīst arī apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicējas tiesiskā paļāvība uz preču preferenciālās izcelsmes sertifikātu, kas izrādījās viltots, būtu aizsargājama tikai tad, ja tiktu konstatēta muitas dienestu kļūda. Valsts ieņēmumu dienests, kas atsaucās uz OLAF ziņojumu un OLAF iegūtajiem pierādījumiem, ar šiem dokumentiem ir pamatojis savu prasību Muitas kodeksa izpratnē. Savukārt tiesa, pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ir pēc būtības vērtējusi ziņojuma, kā arī citu pierādījumu saturu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmās daļas noteikumiem.
Apgabaltiesa arī pareizi norādījusi uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru viltotu, nepatiesu un nederīgu izcelsmes sertifikātu izmantošana pati par sevi nevar pamatot nodokļa atlaišanu. Tāpat apgabaltiesa faktisko apstākļu kontekstā, vērtējot pašas pieteicējas paskaidrojumus, ir norādījusi uz to, ka darījuma slēgšanas faktiskie apstākļi uzrāda pietiekamas uzmanības trūkumu, proti, pieteicēja nebija darījusi visu no sevis atkarīgo, lai noskaidrotu preču patieso izcelsmi. Ievērojot arī deklarētāja atbildību par deklarācijā norādītās informācijas pareizību un muitas deklarācijai pievienoto dokumentu pareizību un autentiskumu, , par nepamatotu ir atzīstams pieteicējas iebildums par nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu, piemērojot soda naudu.
Lieta SKA-99/2019; A420221615
