Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

10. Jūnijs 2019 / 15:19

Lietu personas pieteikumā par aizturēšanas laikā nodarīto kaitējumu nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 10. jūnijā, pieteikumā par morālā kaitējuma un mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu saistībā ar uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību un personas aizturēšanu, veicot filmēšanu prokuratūras telpās, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Senāts lietu izskatīja departamenta kopsēdē sakarā ar pieteicēja iesniegtu kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāts spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa spriedumā nav vērtējusi, vai mobilā telefona izņemšana notikuma brīdī varēja kalpot kā mazāk ierobežojošs līdzeklis, ar kura palīdzību būtu iespējams sasniegt nepieciešamo mērķi.

Senāts atzīst – lai arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 252. panta pirmā daļa noteic, ka kodeksā tieši noteiktajos gadījumos ir atļauta gan personas aplūkošana un mantu apskate, gan mantu izņemšana, gan arī personas administratīva aizturēšana, tomēr apgabaltiesai, izskatot lietu no jauna, būtu jānoskaidro, vai, nepakļaujoties policijas darbinieka likumīgām prasībām pārtraukt filmēšanu, pieteicēja administratīvā aizturēšana konkrētajos apstākļos ir bijusi arī samērīga.

Tā kā apgabaltiesa nav vērtējusi, vai nebija iespējams mazāk ierobežojošs līdzeklis, bet Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 1. punkta „c” apakšpunkts un kodeksa 252. pants prasa, lai personas aizturēšana (brīvības atņemšana) būtu samērīga, proti, lai tā tiktu piemērota tikai kā galējais līdzeklis, kad citi pieejamie līdzekļi ir izsmelti vai tie acīmredzami nesniegtu vajadzīgo rezultātu, tad Senāts atzīst, ka apgabaltiesa ir pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumu, to nevērtējot.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Pieteicējs bija ieradies prokuratūrā, kur veica filmēšanu ar mobilo telefonu bez prokurora piekrišanas. Pēc prokurora izsaukuma notikuma vietā ieradās Valsts policijas darbinieki, kuri pieprasīja pieteicējam pārtraukt filmēšanu. Pieteicējs nepakļāvās prokurora un policijas amatpersonu prasībai pārtraukt filmēšanu un tā rezultātā tika aizturēts un nogādāts policijas iecirknī, kur tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols, veikta pieteicēja personas un mantu apskate, kuras laikā izņemts mobilais telefons. Vēlāk lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta noilguma dēļ un izņemtā manta atdota atpakaļ pieteicējam.

Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu, lūdzot atlīdzināt morālo kaitējumu un mantiskos zaudējumus saistībā ar uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību par rajona tiesas spriedumu, pieteikumu daļēji apmierināja, atzīstot, ka ilgstošā kavēšanās pieņemt lēmumu par rīcību ar izņemto mantu būtiski aizskāra pieteicēja pamattiesības uz īpašumu un tas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai.

Lieta SKA-791/2019; A420165317

1
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
9. Decembris / 15:48
Ģenerālprokurora padome: TM izstrādātie grozījumi Prokuratūras likumā būtiski pārkāpj tiesiskās paļāvības principus
9. Decembris / 15:42
Augstākajā tiesā noskaidroti konstitucionālās tiesas procesa izspēles fināla uzvarētāji
9. Decembris / 15:39
3. janvārī Rīgas Stradiņa universitātē tiks aizstāvētas divas disertācijas juridiskajā zinātnē
9. Decembris / 15:32
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele apstiprināta par Latvijas pārstāvi Venēcijas komisijā
9. Decembris / 15:29
Tiesībsargs: Dažas pārdomas par Saeimas deputātu (ne)atbildību
AUTORU KATALOGS