Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju (83%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personām, kuras nav labprātīgi izpildījušas savas saistības (piemēram, nemaksā uzturlīdzekļus). Tikai 2% cilvēku pieļauj iespēju, ka parādu piedziņa varētu tikt finansēta no kopējiem valsts budžeta līdzekļiem, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.
Salīdzinājumā ar 2018. gadā veiktās aptaujas rezultātiem, iedzīvotāju attieksme pret parādu piedziņas procesa izmaksu segšanu no valsts budžeta ir kļuvusi negatīvāka, atbalstam samazinoties par 1%. No 10% līdz 12% šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem nav noteikta viedokļa par to, kam tieši būtu jāsedz parāda piedziņas izmaksas. Savukārt 3% uzskata, ka tās būtu jāsedz kādam citam.
“Šāda stabila un nemainīga iedzīvotāju nostāja ļauj secināt, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums joprojām atbalsta pirms vairāk nekā 15 gadiem veikto reformu, kas kardināli mainīja spriedumu izpildes procesu. Pirms veiktās reformas, nolēmumu izpilde tika finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un to veica tiesu izpildītāji kā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki. Darba apjomam neatbilstoši zemais atalgojums un zemās kvalifikācijas prasības noveda pie biežiem pārmetumiem tiesu izpildītājiem par neapmierinošu darba kvalitāti un korupciju. Tagad zvērinātu tiesu izpildītāju atalgojumu nosaka paša darba produktivitāte – jo efektīvāk zvērināts tiesu izpildītājs strādā un jo vairāk tiesas lēmumu izpildi zvērinātam tiesu izpildītājam izdodas panākt, jo lielāks ir viņa kopējais atalgojums. Turklāt tiesu izpildītāju biroja darbs vairs netiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, bet to pilnībā sedz savas saistības labprātīgi neizpildījusī puse. Šāda kārtība par labāko ir atzīta lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un daudzās citās valstīs. Reformas efektivitāti apliecina, piemēram, arī tas, ka nolēmumu izpildes procesā atgūto naudas līdzekļu apmērs pēc reformas ir palielinājies vairāk nekā 30 reizes,” atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
Raksturojot pašu parādu piedziņas procesu, lielākā daļa (59%) aptaujāto iedzīvotāju, tāpat kā iepriekšējā gadā, dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, taču dārgākam parādu piedziņas procesam. Tikai 3% atbalsta neefektīvāku, ilgstošu, bet lētāku piedziņas procesu, kad liela daļa tiesas nolēmumu paliek tikai uz papīra un netiek izpildīta. Tas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad šādu procesu atbalstīja 5%. Savukārt 37% aptaujāto iedzīvotāju pauda nostāju, ka viņiem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā. Priekšroku ātram, kvalitatīvam, bet dārgākam piedziņas procesam dod gados jaunāki cilvēki, kā arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem. Interesanti, ka vislielākais atbalsts lēnākam, neefektīvākam un lētākam procesam ir cilvēkiem, kuri ar parāda piedziņu ir saskārušies parādnieka statusā.
Iedzīvotāju aptauja 2019. gada maijā veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta otro gadu pēc kārtas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos.