Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

12. Jūnijs 2019 / 12:55

LPS un LBDA: Labklājības ministres izteikumi grauj uzticēšanos bāriņtiesām un ceļ neslavu visai Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmai

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) pauž neizpratni par labklājības ministres Ramonas Petravičas izteikumiem 4. jūnija preses konferencē un vairākkārt citviet; šie paziņojumi pasliktinājuši sabiedrības uzticēšanos bāriņtiesām un faktiski ceļ neslavu visai Latvijas bērnu tiesību aizsardzības sistēmai, kas ir pretēji Labklājības ministrijas (LM) mērķiem un uzdevumiem. Ar šādiem izteikumiem pieļauta vispārināšana, tos nevar uzskatīt par objektīviem, izņemot atsevišķus gadījumus.

LPS un LBDA norāda, ka ministre savā uzrunā ir skārusi ļoti šauru bāriņtiesu darbības jomu, pilnībā neiedziļinoties bāriņtiesu darbā un darba specifikā, kā arī bāriņtiesu funkcijās.

Nav izprotami vairākkārt izskanējušie aizrādījumi par vienpersonisku lēmumu pieņemšanu (lietojot tieši šos vārdus), jo gadījumā, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu likumam ir tiesīga pieņemt vienpersonisku lēmumu, un tas ir viens no bāriņtiesas lēmuma veidiem.

Tāpat nav izprotami vispārinātie pārmetumi par nepietiekamām iemaņām un prasmēm. “Bāriņtiesām ir noteiktas augstas kvalifikācijas un izglītības prasības, kas ar 2015. gadā veiktajām izmaiņām Bāriņtiesu likumā tika pastiprinātas. Tā, piemēram, pašreizējais regulējums nosaka gan to, ka darbu bāriņtiesā var uzsākt tikai pēc mācību programmas apguves (ja ir jauns sastāvs un programma nav apgūta, darbu tikmēr turpina iepriekšējais sastāvs), gan no 2021. gada 1. janvāra kā obligātu – maģistra grādu bāriņtiesas priekšsēdētājam, vietniekam. Paradoksāli, bet šādas obligātas prasības nav izvirzītas bāriņtiesas uzraugošās iestādes – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI, atrodas LM pakļautībā) – darbiniekiem,” uzsver LBDA Valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere.

Nav arī korekti un pilnībā akceptējami R. Petravičas izteikumi, ka bāriņtiesas vienādās situācijās pieņem dažādus lēmumus. “Katra ģimene ir unikāla, katra situācija ir unikāla, un katram bērnam ir jāatrod vispiemērotākais risinājums,” tā A. Zīvere. Turklāt jāuzsver, ka nav izstrādāta metodika šo situāciju risināšanai, kas arī apliecina, ka VBTAI ilgstoši nav veikusi tai likumā noteikto funkciju par bāriņtiesu metodisko vadību, LM savukārt nav pietiekami uzraudzījusi savas pakļautības iestādi – VBTAI.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība sarunās ar LM 2018. un 2019. gadā vairākkārt vērsa uzmanību uz to, ka VBTAI praktiski nerealizē metodisko darbu ar bāriņtiesām. “Pašvaldības jau šobrīd aktīvi izmanto iespēju, ko paredz arī likums, un veido apvienotās bāriņtiesas. Šāds process ir noticis gan Limbažu, gan Cēsu pusē, savukārt lielajā Rēzeknes novadā līdzšinējo piecu bāriņtiesu vietā kopš šī gada 1. jūnija darbojas divas bāriņtiesas, nodrošinot visas nepieciešamās funkcijas visā novada teritorijā,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Preses konferencē ministre R. Petraviča un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar LM ir apņēmusies līdz šā gada decembrim izstrādāt “ceļa karti”, veidot darba grupu, kurā iesaistītie eksperti izvērtēs tiesisko regulējumu un sniegs priekšlikumus jauna institucionālā modeļa izveidei, lai gan solīts tika nākt klajā ar konkrētu modeli, ar risināmajiem jautājumiem, lai izveidotu jaunu institucionālo modeli bērnu tiesību aizsardzībai.

Bāriņtiesu darbinieku asociācija iesaka veidot dialogu, lai saprastu, kas sistēmā nestrādā un kur ir veicami uzlabojumi, nevis kardināli mainīt bāriņtiesu darbību. “Bāriņtiesa šobrīd ir vienīgā un vistuvākā iestāde, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību. Bāriņtiesu asociācija vienmēr ir centusies rūpēties par kolēģu darba kvalitātes uzlabošanu, taču nav jutusi nedz LM, nedz VBTAI ieinteresētību. Aicinām iesaistīt pašvaldības turpmākajā apspriešanas procesā, veidojot dialogu un kā virsmērķi paturot prātā bērna labākās intereses, nevis dalījumu – valsts vai pašvaldības iestāde,” piebilst A. Zīvere.

LPS un LBDA arī norāda, ka LM joprojām nav izstrādājusi ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, iepriekšējais plānošanas dokuments bija tikai par 2013.–2017. gadu.

Noslēgumā svarīgi atgādināt, ka 2017. gadā pēc vairāku gadu darba, kurā bija iesaistīti visu attiecīgo jomu speciālisti, TM pabeidza Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojekta izstrādi. Likumprojekta tapšanā ieguldīts apjomīgs darbs, taču šobrīd darbs ir iegūlies atvilktnē. Tomēr pavisam nesen atkal ir izveidota jauna darba grupa bērnu likumpārkāpumu prevencijas sistēmas reformēšanai un bērnu antisociālas uzvedības novēršanai. “Neapšaubāmi, sistēmas un domāšanas maiņa pilnībā, kā to paredzēja jaunais likumprojekts, prasa ļoti ievērojamus finanšu resursus, tomēr varbūt beidzot ir pienācis laiks valstij tieši šo jomu atzīt par prioritāti un netērētu laiku un resursus atkal jaunās darba grupās par to pašu, kas jau vairākus gadus izdiskutēts. Aicinām tieslietu ministru šo izvērtēt,” uzsver LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.

3
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
18. Jūnijs / 14:31
Krimināllietu daļā par slepkavības mēģinājumu un viena uzņēmēja slepkavību nodod jaunai izskatīšanai
18. Jūnijs / 12:22
Izsludināta pieteikšanās K.Dišlera publisko tiesību vasaras skolai
18. Jūnijs / 12:12
Valsts kontrole: nodokļu atvieglojumu sistēma jāpārskata, lai atbalsts būtu jēgpilns
17. Jūnijs / 16:01
Iekšlietu ministrs uzdevis veikt auditu Valsts policijas iepirkumos
17. Jūnijs / 12:47
Latviju ievēl ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomē
AUTORU KATALOGS