Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

12. Jūnijs 2019 / 16:19

Satversmes tiesas tiesneši skaidro Satversmes tiesas sprieduma tiesiskās sekas Latvijā un dalās pieredzē par bioētikas aspektiem tiesas praksē
No ST arhīva

Otrdien, 11. jūnijā, trīspusējās sadarbības ietvaros tiesneši no Satversmes tiesas, Beļģijas Konstitucionālās tiesas un Čehijas Konstitucionālās tiesas dalījās pieredzē un divās darba sesijās diskutēja par bioētikas aspektiem konstitucionālo tiesu nolēmumos, kā arī skaidroja, kādas ir konstitucionālās tiesas sprieduma tiesiskās sekas katrā no valstīm.

Sesijas norisi atklāja Beļģijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Andre Alens (André Alen). Viņš uzsvēra, ka šāda trīspusējās sadarbības forma stiprina tiesu dialogu, turklāt jau trešo reizi tā ir iespēja tiesnešiem tikties, savstarpēji bagātināties un apmainīties viedokļiem par aktuāliem konstitucionālo tiesību jautājumiem.

Pirmajā sesijā par bioētikas aspektiem konstitucionālo tiesu praksē no Latvijas delegācijas priekšlasījumu sniedza Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. Priekšlasījumā viņa pievērsās Satversmes tiesas spriedumos skaidrotajam cilvēka cieņas konceptam kopsakarā ar bioētikas principiem. Viņa vērsa uzmanību, ka bioētika ir kļuvusi par īpaši nozīmīgu praktiskās ētikas virzienu, kas skar virkni sabiedrībai svarīgu jautājumu, piemēram, eitanāziju, orgānu transplantāciju, reproduktīvo medicīnu, pacienta aprūpes robežas un metodes, kā arī virkni citu līdzīgu tiesību jautājumu.

Sanita Osipova analizēja bioētikas attīstības tendences un tās ietekmi mūsdienu kultūrā. Viņa secināja, ka šobrīd zinātne piedāvā realizēt būtiskas izmaiņas sabiedrības dzīvē, tāpēc tiesību sistēmai jātiek veidotai tā, lai tā regulētu jaunās attiecības, kuras rada šīs jaunās iespējas. Sanita Osipova uzsvēra, ka šādos apstākļos gan likumdevējam, gan tiesību normu piemērotājiem savā darbībā ir jārespektē bioētikas principi, kas radīti, lai aizsargātu cilvēku kā augstāko vērtību.

Priekšlasījuma noslēgumā Sanita Osipova uzsvēra, ka cilvēka cieņas koncepts un no tā atvasinātais personas pašnoteikšanās princips savulaik tika iedibināts, lai ļautu personai dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis lai to izmantotu pretējiem mērķiem. Savukārt mūsdienu sabiedrībā jāsper solis uz priekšu un jālemj, vai cilvēka cieņas princips, kas nosaka pienākumu valstij respektēt personas brīvību, varētu arī ierobežot pašas personas brīvību rīkoties pretēji cilvēka cieņai.

Diskusijā par konstitucionālo tiesu nolēmumu tiesiskajām sekām katrā no valstīm priekšlasījumu par Latvijas modeli sniedza Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis. Viņš skaidroja, cik plašu pilnvarojumu likumdevējs ir piešķīris Satversmes tiesai, vērtējot apstrīdēto normu konstitucionalitāti. Viņš vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesai ir piešķirta plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā norma vai normatīvais tiesību akts, kas atzīts par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē savu juridisko spēku.

Jānis Neimanis priekšlasījumā sniedza ieskatu arī tādās situācijās, kad Satversmes tiesa, paplašinot prasījumu, var atzīt par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai plašāku regulējumu pat, ja pieteikumā apstrīdēta tikai daļa no tā. Viņš skaidroja, ka šādas situācijas pamatā ir nepieciešamība ar Satversmes tiesas spriedumu nodrošināt efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi. Jānis Neimanis uzsvēra, ka paplašināšana iespējama, ietverot citas tiesību normas, kuras nav apstrīdētas, ja tās ir cieši saistītas ar lietā apstrīdētajām normām, un to izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanā.

Priekšlasījuma ietvaros Jānis Neimanis skaidroja Satversmes tiesas sprieduma saistošo raksturu un vērsa uzmanību uz to, ka Satversmes tiesas spriedums var kalpot arī par pamatu lietas jaunai izskatīšanai vispārējās tiesās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Viņš uzsvēra, ka lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nerada jebkurš Satversmes tiesas spriedums, bet tikai tāds, kuram noteikts atpakaļvērsts spēks, turklāt tikai tad, ja spriedumā tas attiecināts uz konkrēto personu, identificējamu personu loku vai vērsts uz visiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas priekšlasījums angļu valodā pieejams šeit.

Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa priekšlasījums angļu valodā pieejams šeit.

Informācija par trīspusējo tikšanos pieejama šeit.

1
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
26. Jūnijs / 11:40
No 1. jūlija uzsāks e-piedziņu uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs
25. Jūnijs / 16:01
Tieslietu ministrija rosina visaptverošu revīziju saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu
1 komentāri
25. Jūnijs / 11:55
Ukrainā noslēdzas starptautisks projekts, kurā kā eksperti darbojās Latvijas Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki
25. Jūnijs / 11:37
Pavasara sesijā Saeima pieņēmusi 80 likumus
21. Jūnijs / 09:00
Valsts kontrolei būs zaudējumu piedziņas tiesības
1 komentāri
AUTORU KATALOGS