Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā aicināts veikt revīziju, lai izvērtētu faktorus, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā.
TM aicināja Ministru kabinetu lemt par uzaicinājuma nosūtīšanu Valsts kontrolei (VK), lūdzot tai veikt attiecīgu revīziju un sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai. TM jau ir veikusi konsultācijas ar VK, kā arī panākta vienprātība ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju par šādas revīzijas nepieciešamību.
Definējot veicamos pasākumus valdības rīcības plānā noteiktajam uzdevumam, plānojot veikt tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu, ir būtiski ņemt vērā gan starptautisko organizāciju, gan Latvijas institūciju vērtējumos iekļautās atziņas par Latvijas tieslietu sistēmu. Pateicoties dažādu institūciju veiktajiem pētījumiem, tostarp VK revīzijas ziņojumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ), Starptautiskā valūtas fonda (IMF) pētījumiem un tajos sniegtajiem vērtējumiem, šobrīd ir apzinātas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas posmā un tiesvedības laikā. Tomēr minētie izvērtējumi katrs par sevi ir vērsti uz atsevišķu procesa posmu analīzi. Tādējādi iztrūkst visaptverošas analīzes, kas nosegtu visu kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas procesu kopumā un raksturotu līdzšinējās sekmes rekomendāciju ieviešanā.
Tāpēc TM arī nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams turpināt darbu pie pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedību kavējošu faktoru izvērtēšanas kopumā.
Lai vispusīgi un sistēmiski novērtētu kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, sākot no iesnieguma saņemšanas līdz krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanai, TM piedāvā jaunajā revīzijā aptvert Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta un prokuratūras atbildības jomas, kā arī īstenot sadarbību ar tiesām un Tieslietu padomi.
Revīzijā varētu vispusīgi novērtēt kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, identificēt izmeklēšanu kavējošos faktorus, izvērtēt likumā noteikto atbildības un kompetences sadalījumu starp izmeklētāju, viņa tiešo priekšnieku un uzraugošo prokuroru, novērtēt vienoto izpratni starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem par kriminālprocesa piemērošanu.
TM secinājusi, ka VK ir visatbilstošākā pieredze, zināšanas un kompetence šī uzdevuma īstenošanai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka VK ir ieguvusi nozīmīgu pieredzi sarežģītu tieslietu nozares jautājumu izvērtēšanā, kā arī sadarbībai ar tiesībaizsardzības, prokuratūras un tiesu iestādēm, jo tā jau līdz šim ir veikusi revīzijas par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā un tiesu darbības efektivitāti.
Ziņojuma mērķis ir valdības līmenī izlemt jautājumu par turpmākajiem soļiem tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas darbības uzlabošanai ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā.
