JAUNUMI

17. Jūlijs 2019 / 10:03

Bordāns: Novecojusi cietumu infrastruktūra nopietni apdraud sabiedrību
1 komentāri

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par Liepājas cietuma būvniecību.

"Mums ir dots valdības uzdevums kopā ar Finanšu ministriju turpināt sarunas ar Eiropas Padomes Attīstības banku par finansējumu jaunā Liepājas cietuma būvniecībai un būvuzraudzībai. Jau šobrīd ar Eiropas Padomes Attīstības bankas pārstāvjiem ir panākta konceptuāla vienošanās par to, ka tā ir gatava iesaistīties minētā jautājuma finansēšanā. Esam saņēmuši Eiropas Padomes Attīstības bankas vēstuli, kurā tā apliecina gatavību piedāvāt aizņēmumu Latvijai jaunā Liepājas cietuma būvniecības nodrošināšanai," atzīmē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Vienlaikus tieslietu ministrs uzsver: "Runājot par cietumu infrastruktūru mūsu valstī, mēs nevaram izlikties, ka viss ir kārtībā, jo Eiropas institūcijas jau ilgstoši kritizē Latviju par cietumu kritisko stāvokli. Mums ir jāpanāk, lai brīvības atņemšanas sodu izcietušais integrējas sabiedrībā un neizdara jaunus noziegumus. Diemžēl Latvijas gadījumā skaitļi liecina par pretējo. Novecojis cietums bieži vien sabiedrībai nav devis neko vairāk kā vien vēl deģenerētāku un uz visu cilvēci niknāku indivīdu. Turklāt mēs nevaram nelietderīgi izšķērdēt valsts finansējumu, ieguldot to brūkošajās cietuma ēkās un izmaksājot nesamērīgi lielās kompensācijās ieslodzītajiem par neatbilstošiem apstākļiem. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu cienīgus un atbilstošus darba apstākļus cietuma personālam, un izveidotu mūsdienīgu infrastruktūru. Mūsu uzdevums ir rūpēties par sabiedrības drošību. Tāpēc par vienu no saviem mērķiem esmu izvirzījis to, ko uzsāku jau 2012. gadā, pirmo reizi ieņemot tieslietu ministra amatu – jauna Liepājas cietuma būvniecību."

Liepājas cietuma būvniecībai būs nepieciešams valsts budžeta finansējums –  provizoriski 2019. gadā 140 000 eiro, 2020. gadā 8 511 418 eiro, 2021. gadā 60 000 766 eiro, 2022. gadā 63 441 964 eiro un 2023. gadā 9 853 980 eiro.

Plānots, ka tieslietu ministrs J. Bordāns 2019. gada 23. augusta Ministru kabineta sēdē informēs par sarunas rezultātiem ar Eiropas Padomes Attīstības banku.

Ar informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Cietumu problēmas
17. Jūlijs 2019 / 16:35
0
ATBILDĒT
Ja nebūs darbinieku, kas strādā cietumos, nebūs arī tās drošības, par ko runā tieslietu ministrs J.Bordāns. Izrādās, ka pēc LR Satversmes tiesas 2019.gada 2.maija sprieduma visos cietumos uzraugiem, apsargiem atalgojums samazinājās no 100 - 150 EUR. Tas savukārt jau radīja problēmas ar ieslodzīto apsardzi un uzraudzību, jo daudziem darbiniekiem pasliktinājās no satraukumiem un pārdzīvojumiem veselība. Citi jau sāk gatavoties atvaļināties no dienesta, jo atalgojums nespēj nodrošināt tiem izdzīvošanu pie maiņas darba režīma 12 stundas. Daudziem nākas braukt pat 100-150 km. Tas savukārt prasa daudz laika, ko pavadīt ceļā, rada nogurumu, kā arī ceļa izdevumi sadārdzinājās 2 reizes pēc tam, kad no 24 h maiņas darba režīma ieviesa 12 h maiņas.
Nav šaubu, ka jauns cietums jābūvē, ka esošajos cietumos apstākļi ir slikti ne tikai ieslodzītājiem, kuri pamatoti par tiem sūdzas. Bet arī IeVP darbiniekiem, kuri nesūdzas, kaut gan arī darbinieku tiesības tiek pārkāptas, tai skaitā uz darba drošības vidi.
Cits jautājums: kur palika tā nauda, kuru netika samaksāta 2019.gada maijā - jūlijā par virsstundām? Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka "12. Saeima uzskata, ka konkrētajā administratīvajā lietā Pārvalde kļūdaini piemērojusi apstrīdēto normu. Šim Saeimas viedoklim piekrīt arī Iekšlietu ministrija". Kā redzams, tas IeVP ir kļūdaini piemērojusi apstrīdēto normu, kas norāda uz to, ka IeVP vadība neuzskatīja par vajadzīgu konsultēties ar Tieslietu ministriju, ar Saeimas juridisko biroju, vai vismaz izmantotu Latvijas brīvo arodbiedrības un Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības juristu pieredzi un zināšanas. Tādējādi var redzēt, ka IeVP augstāka līmeņa vadības amatpersonas ignorēja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 2.1 panta 1.daļas prasības: "(1) Dienesta disciplīna Iestādē ir tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību precīza izpilde." Uzsvars likts uz precīza izpilde. Taču to IeVP ignorēja, tikai nav saprotams, ignorēšanas iemesls. Bet no visas tā cieš gan IeVP cietumu darbinieki, to ģimenes, paši ieslodzītie, kā arī visa Latvijas sabiedrība. Tiek grauta arī valsts pārvaldes reputācija. Vai kāds ierosināja kādu disciplinārlietu? Nav arī ierosināts kriminālprocess, lai izvērtētu IeVP vadībā esošo amatpersonu rīcību, vai nav notikusi bezdarbība, vai ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, vai kāds cits pārkāpums.
Visbeidzot, cik sabiedrība informēta par notiekošo Latvijas cietumos? Prese, radio, TV par notiekošo cietumos klusē. Kāpēc? Tāpēc, ka neapmeklē cietumus, nerunā ar ieslodzītājiem, ar darbiniekiem. Bet rezultātā pēc laika šie ieslodzītie atgriežas pie mums, sabiedrībā. Un mums, mūsu bērniem, radiem ar tiem kopā jāsadzīvo. Cik esam pārliecināti, ka cietumā uz ieslodzīto notika pozitīva ietekme? Kas vispār no sabiedrības kontrolē cietumus un tajā notiekošo? Jautājumu daudz, bet atbildes nav. Vai sagaidīsim?
jaunumi
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
27. Marts / 14:13
Tiesnešus par valsts drošības jautājumiem informē Satversmes aizsardzības biroja speciālisti
AUTORU KATALOGS