JAUNUMI Tiesu prakse

18. Jūlijs 2019 / 15:37

Senāts ar blakus lēmumu vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā un Ģenerālprokuratūrā, rosinot veikt pārbaudi divu maksātnespējas procesu norises likumībā un administratoru rīcībā
7 komentāri

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. jūlijā, izskatot lietu par zemes zem daudzdzīvokļu namiem Rīgā nomas maksas parāda piedziņu, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, un nolūkā nodrošināt kreditoru likumīgo interešu aizsardzību taisīja lietā blakus lēmumu. Senāts blakus lēmumu nosūtīja Maksātnespējas kontroles dienestam maksātnespējīgās SIA "OFI” un SIA "Garantiju aģentūra” maksātnespējas procesu norises likumības pārbaudes veikšanai. Tāpat Senāts blakus lēmumu nosūtīja Ģenerālprokuratūrai pārbaudes veikšanai par maksātnespējīgās SIA "OFI” un SIA "Garantiju aģentūra” administratoru rīcības ar svešu mantu atbilstību likuma prasībām.

SIA "Garantiju aģentūra” cēlusi tiesā prasību pret DzĪKS "Zinātne” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, zemes nomas maksas parāda 100 857,86 euro un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 11 679,10 euro piedziņu. Laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 9. septembrim maksātnespējīgā SIA "OFI” bija zemesgabala 18 245 m2 platībā Rīgā, Raunas ielā, Klūgu ielā, Ieriķu ielā, Laimdotas ielā, domājamo daļu īpašniece. Uz zemes atrodas piecas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un garāžu komplekss.

Maksātnespējas procesā maksātnespējīgās SIA "OFI” administrators ar cesiju prasījuma tiesības pret zemes lietotājiem par zemes nomas maksas parāda piedziņu nodeva citai maksātnespējīgai SIA "Garantiju aģentūra”.

Izskatot atbildētājas kasācijas sūdzību, Senātam radās pamatotas šaubas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi un administratoru rīcības patiesajiem motīviem, nododot maksātnespējīgās SIA "OFI” prasījuma tiesības par zemes piespiedu nomas maksas parāda piedziņu citai maksātnespējīgai sabiedrībai.

Pamatotas aizdomas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi, tostarp kreditoru interešu aizsardzības aspektā, izraisa fakts, ka, nepastāvot objektīviem šķēršļiem, kas kavētu prasījuma tiesību īstenošanu, lai tādējādi atgūtu naudas līdzekļus, kurus novirzīt kreditoriem, prasījums tika nodots citai maksātnespējīgai sabiedrībai. Tas savukārt rada pamatotas šaubas par to, vai administrators ir izpildījis likumā noteikto pienākumu informēt kreditorus par prasījuma tiesību esību un nodomu slēgt cesijas līgumu, bez atlīdzības nododot prasījuma tiesības trešajai personai.

Lieta SKC-43/2019; C30601915

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
19. Jūlijs 2019 / 01:37
3
ATBILDĒT
Izskatās, ka Garantiju aģentūra ir viena no Šlitkes bodītēm. Tāpēc šamējais tā satraucies. Kā saka viena laba paruna - tu vari čakarēt dažus cilvēkus visu laiku, tu vari čakarēt visus cilvēkus kādu laiku, bet tu nevari čakarēt visus cilvēkus visu laiku. Tas attiecas uz tevi, Šlitke.
Normunds Šlitke > Jurčiks
19. Jūlijs 2019 / 11:56
4
ATBILDĒT
Vēršu uzmanību, ka šis nav “dzeltenās preses”, bet gan ir valstij piederoša nopietna un juristu aprindās plaši atzīta masu informācijas līdzekļa portāls. Nedēļraksta “Jurista vārds” elektroniskā versija ir faktiski vienīgā profesionālo juridisko diskusiju platforma, kas ir pieejama nepārtraukti, t.i. katram un “365x24”. Tāpēc aicinu ievērot redakcijas lūgumu nepārvērst portālu par neargumentētu viedokļu, personīgas sarakstes un savstarpēju apvainojumu vietni.
Bet ja reiz ad hominem apvainojums man ir publiski izteikts, vēršu uzmanību, ka savā komentārā jau biju norādījis, ka SIA “Garantiju aģentūra” ir mans klients. Tas, cita starp, jau ir konstatēts Senāta lietā Nr. C32336311, SKC- 1626/2014. Bijušais valsts uzņēmums, par kura eksistenci līdz 2009. gadam man nebija pat nojausmas, privatizācijas procesā (2007./2008. gada krīzē) bija kļuvis maksātnespējīgs. Maksātnespējas process bija sekmīgs: visus parādus atguva nodrošinātais kreditors, pilnībā tika apmierinātas publisko kreditoru - VID un PIP savlaicīgi pieteiktās un atzītās nodokļu prasības, daļēji tika apmierināti pat nenodrošināto kreditoru prasījumi, tā tiesai de jure atjaunojot komersanta maksātspēju (līdz de facto klientam vēl ir nedaudz jāpastrādā).
Pēc klienta maksātspējas atjaunošanās sekmīgi tika pabeigta komersanta privatizācija, valstij atsavinot atlikušās tai piederošās SIA “Garantiju aģentūra” kapitāla daļas un, visticamāk, arī citus ar šo komersantu savulaik saistītos objektus, tā nezaudējot publiskās personas mantu.
Ja to var nosaukt par “bodīti”, tad - lai notiek! Kā bodniekam vismaz trešajā paaudzē tas man kaunu nedara! Kādam jau tas veikals ir jātaisa, darba vietas jārada un nodokļi jāmaksā.
Seskis > Jurčiks
19. Jūlijs 2019 / 09:52
2
ATBILDĒT
Cienītais, nekāda cilvēku krāpšana te nespastāv. Izlasiet, lūdzu, ka prasījuma tiesības tika nodotas SIA „Garantiju aģentūra". Tas, nekas, ka SIA „Garantiju aģentūra" ir maksātnespējīga, jo uzņēmuma firmā ir nosaukums „Garantiju", kas nozīmē, ka uzņemtās saistības tiek izpildītas ar Garantiju. Ne jau uzņēmuma mantiskais stāvoklis garantē saistību godprātīgu izpildi, bet firma. Kārtējā nepiedodamā Tiesas kļūda, saprotu N.Šlitkes kunga izmisumu un centienus kaut pēc minimāla tiesiskuma!
Jurčiks > Seskis
19. Jūlijs 2019 / 17:45
0
ATBILDĒT
Paldies, Seski, par apgaismošanu. Es tagadiņ pilnībā saredzu savu kļūdu kā rīta zvaigzni skaidrās nakts debesīs un padevīgi ceru, ka N.Šitkes kungs, esq., to neņems ļaunā...
Normunds Šlitke
18. Jūlijs 2019 / 23:02
9
ATBILDĒT
2018.gada 2.februārī Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu departaments tiesneses referentes Mārīte Zāģere, tiesnešu Intara Bistera un Intas Laukas sastāvā taisīja lēmumu lietā Nr. Nr.C31234016, SPC-1/2018 – par prasījumu cesiju maksātnespējas procesā.
Civillietu departamenta tiesneši savā neformālajā un tiesību normās nereglamentētajā apspriedē šo nolēmumu atzina par tik labu esam, ka ar judikatūras tēzi un marķējumu ”J” ir lēmuši pievienot judikatūras datu bāzei. Uzskatu, ka nolēmuma lietā Nr. SPC-1/2018 nepamatotība un nelikumība ir tik acīmredzama, ka to nevarēja nepamanīt citi Civillietu departamenta tiesneši. Tas savukārt raisa bažas, ka tiesu vara iejaucas likumdevēja varas jomā, likumā un tiesību principos neparedzētā veidā radot t.s. tiesnešu tiesības.
Manā ieskatā lēmums lietā Nr. Nr.C31234016, SPC-1/2018 bija viens no tiem gadījumiem, kad juristu sabiedrība nedrīkstēja klusēt. Arī man ir jāatvainojas, ka šā nolēmuma publisku kritiku savas aizņemtības dēļ atliku uz tik ilgu laiku, ka šis manā ieskatā klaji nelikumīgais nolēmums nu jau ir kļuvis par “judikatūru”. Tāpēc šodienas rakstā aprakstītais nolēmums, ko gatavojuši divi no nolēmumu lietā Nr. SPC-1/2018 taisījušajiem senatoriem, nepārsteidz.

Iedomātā tiesnešu valsts ir tiesiskas valsts ļaunā dvīņu māsa. Demokrātijas blakne un tiesiskuma bieds. Kā to savos darbos norāda S.Osipova un G.Sniedzīte: “Konsensu veido tiesnešu tiesību spēka atzīšana caur to pieņemšanu no juristu sabiedrības puses un sabiedrības kopumā vai pat no tā, ka neviens neprotestē pret tiesnešu tiesību noteikumu. Tādā gadījumā tiek prezumēts, ka šis noteikums atbilst kopējo interešu konsensam”. Tāpēc vairs nedrīkstam klusēt! Nedrīkstam neprotestēt!
Cesijas likumības pārbaude, pretēji Civilprocesa likuma komentāros rakstītā aplami saprastajam, notiek vien tad, ja cesionārs nepierāda savas īpašuma tiesības uz prasījuma tiesībām, jo neeksistē likums, kas regulētu (ar pavēlošām vai aizliedzošām normām) cesijas darījumus kā tādus (sal., regulas Roma-I 3. pants). Savukārt maksātnespējas procesa administrators parādnieka prasījumus vispār necedē un prasības neceļ, proti, nav darījuma puse, bet gan maksātnespējīgā parādnieka jeb konkursa masas aizgādnis (Civillikuma 217. panta 5. punkts), proti, parādnieka likumīgais vietnieks jeb pārstāvis.
No šā izriet mācība: Augstākās tiesas mājaslapā publicētie nolēmumi prasa nopietnu izvērtējamu vai pat kritiku. Pretējā gadījumā (neviens neprotestē!) tie var tikt traktēti kā judikatūra, kas pēdējo gadu laikā kļuvis par patstāvīgu pamatu zemāku instanču (pamatotu un likumīgu) nolēmumu atcelšanai. Nesenākais piemērs – senāta nolēmums lietā Nr. C32189017, SPC-13/2019 (diskutabls).
Normunds Šlitke > Normunds Šlitke
18. Jūlijs 2019 / 23:16
5
ATBILDĒT
Aizmirsu piebilst, ka esmu šodienas rakstā minētās lietas Nr. C30601915, SKC-43/2019 dalībnieks.
Man nav nekāda sakara ar lietu Nr. C31234016, SPC-1/2018, kritiku par kuru esmu vairākkārt paudis dažādos formumos. Tostarp diskusijās ar Civilprocesa likuma attiecīgā komentāra autoru un zinātnisko redaktoru K.Torgānu.
Garantiju Aģentūra, SIA
18. Jūlijs 2019 / 21:40
7
ATBILDĒT
Jāatzīst, ka šie nebūt nav vissliktākie un nelikumīgākie šogad Senātā pieņemtie nolēmumi – ir daudz nelikumīgāki un daudz nepamatotāki. Šie, salīdzinot ar klajiem tiesu brāķiem, ir vien diskutabli. Taču: netiesā citus, tad pats netiksi tiesāts! jeb Mat 7, 1: „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti!”

Tiesības būt ievēlētiem uz mūžu bez jebkādas uzraudzības no likumdevēja varas un izpildvaras puses Civillietu departamentā acīmredzami tiek izmantotas negodprātīgi. Tiesnesis ir neatkarīgs, bet nav brīvs, jo ir pakļauts likumam, tiesu praksei un juridiskajai metodei. Rakstā pieminētie nolēmumi un to pieņemšanas gaita par to neliecina.

Civilprocesa likuma 232. pants nosaka, ka ja, izskatot lietu, KONSTATĒTI apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta ATTIECĪGAJAI IESTĀDEI. Kasācijas instance pierādījumus nevērtē. Turklāt ne Maksātnespējas kontroles dienests, ne arī Ģenerālprokuratūra nav “attiecīgā iestāde”.

Kuriozi, ka viena no senatorēm, kura ir lēmusi vērsties Ģenerālprokuratūrā ar blakus lēmumu (“maksātnespējīgās SIA „OFI” kreditoru likumīgo interešu aizsardzības nolūkā”), ir tiesnese, kurai ir uzdots vērtēt paša Ģenerālprokurora atbilstību amatam. AT priekšsēdētājs savas izvēles kritērijus sabiedrībai neatklāj...

Augsti godājamais Valsts Prezident! Lūdzam Jūs nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu noteikt maksimālo termiņu Augstākās tiesas tiesneša amatā, nosakot, ka šajā amatā var tikt ievēlēts, piemēram, uz 10 gadiem vai divus 5 gadu termiņus pēc kārtas, kā tas ir citās tiesu iestādēs, kurās nepastāv ārēja kontrole pār tiesnešiem un tiesu kopumā, piemēram, Satversmes tiesā, kas, tostarp, šī iemesla dēļ bauda dziļu sabiedrības uzticību un autoritāti.
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS