Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

31. Jūlijs 2019 / 12:30

Ārlietu ministrija aicina aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās breksitam

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās breksita gadījumā.

Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās breksita scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Tāpēc, ņemot vērā AK izstāšanās no ES bezprecedenta raksturu un iespējamos sadarbības pārrāvumus, ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam šā gada 1. novembrī.

Bezvienošanās scenārija gadījumā no šā gada 1. novembra AK nav spēkā ES tiesības un uz to neattiecas ES starptautiskie līgumi. Atsevišķās jomās ES un AK sadarbosies starptautisko organizāciju formātā (piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācija, ANO, NATO), tomēr sadarbība nebūs tik cieša, abpusēji ērta un izdevīga kā Eiropas Savienībā. Piemēram, AK izstājoties no Muitas savienības, pret AK būs jāpiemēro noteikumi, pārbaudes un tarifi kā pret citām trešajām valstīm. Jautājumos, kas ir ES kompetence un kurus starptautiskās organizācijas neregulē, var iestāties tiesiskā nenoteiktība.

ES un Latvija izstāšanās sarunās ar AK prioritāte ir sakārtota AK izstāšanās no ES un izvairīšanās no bezvienošanās scenārija. Vienlaikus kopš 2017. gada decembra Eiropas Komisija publicējusi ap 100 paziņojumu par bezvienošanās scenārija radītājām pārmaiņām nozarēs, 5 paziņojumus par breksita aktualitātēm un gatavības progresu un izdevusi 19 tiesību aktu priekšlikumus.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām veikusi nacionālos gatavošanās pasākumus bezvienošanās scenārija seku mazināšanai, t.sk. apzinājusi nepieciešamās infrastruktūras izmaiņas, nepieciešamību pēc papildu resursiem (īpaši kontroles dienestos) un veikusi komunikācijas pasākumus par breksita procesu un tā sekām. Spēkā stājies likums “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” un atsevišķi tiesību aktu grozījumi.

Vairāk informācijas Ārlietu ministrijas mājaslapā: https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/brexit

0
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
22. Augusts / 16:00
Iekšlietu ministrs ar Valsts policijas priekšnieku vienojas par rīcības plānu Valsts policijas darba uzlabošanai
22. Augusts / 13:19
Kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši 15 administratori
22. Augusts / 08:35
Ilona Kronberga aizstāvēs promocijas darbu par nepilngadīgo personu noziedzīgo nodarījumu prevenciju
21. Augusts / 16:09
Atbilstoši jaunākajām tiesu prakses tendencēm Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Senāts darba strīdā norāda uz darba tiesību sasaisti ar privāto dzīvi
21. Augusts / 14:42
Izdota Senāta spriedumu un lēmumu gadagrāmata
AUTORU KATALOGS