JAUNUMI

19. Septembris 2019 / 10:43

Lietu par priekšnodokļa atskaitīšanu nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 17. septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, liedzot atskaitīt priekšnodokli par darījumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Konkrētajā lietā bija izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10. panta pirmās daļas 1. punkts.

Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdoto jautājumu šajā lietā, atzina, ka Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168. panta „a” punkts ir interpretējams tādējādi, ka, lai atteiktu tiesības atskaitīt kā priekšnodokli samaksāto pievienotās vērtības nodokli, ar to vien, ka preču iegāde ir notikusi secīgu, vairāku personu starpā veiktu pārdošanas darījumu ķēdes beigās un ka nodokļa maksātājs attiecīgās preces ir ieguvis tādas personas noliktavā, kas ietilpst šajā ķēdē, bet kas nav persona, kura rēķinā ir norādīta kā piegādātājs, nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv ļaunprātīga rīcība, ko īsteno nodokļa maksātājs vai citas personas, kuras piedalās minētajā ķēdē, jo kompetentajai nodokļu iestādei ir jāpierāda, ka pastāv nepamatota nodokļu priekšrocība, ko ir guvis šis nodokļa maksātājs vai šīs citas personas.

Kā savā spriedumā vērsa uzmanību Eiropas Savienības Tiesa, tas, ka prece nav saņemta tieši no rēķina izsniedzēja, uzreiz nenozīmē īstā piegādātāja krāpniecisku slēpšanu un obligāti neveido ļaunprātīgu rīcību, bet tam var būt citi iemesli, piemēram, tostarp divu secīgu vienu un to pašu preču pārdošanas darījumu esība, kuras pēc pasūtījuma pirmais pārdevējs tieši transportē otrajam pircējam, kas nozīmē, ka runa ir par divām secīgām piegādēm direktīvas 14. panta 1. punkta izpratnē, bet tikai vienu faktisku pārvadājumu. Turklāt nav vajadzīgs, lai pirmais pircējs būtu kļuvis par attiecīgo preču īpašnieku šīs transportēšanas brīdī, jo piegādes esības šīs tiesību normas izpratnē priekšnosacījums nav īpašumtiesību nodošana uz preci.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Pieteicējas SIA „Kuršu zeme” pamatdarbības veids ir zivju produkcijas pārstrāde un konservēšana. Laikā no 2012. gada februāra līdz decembrim pieteicēja deklarējusi attiecīgās preces iegādes darījumus un atskaitījusi par šiem darījumiem priekšnodokli.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu auditā konstatēja, ka pieteicējas deklarētie darījumi faktiski nav notikuši, bet gan attiecīgās preces pieteicēja faktiski ieguvusi no Lietuvas uzņēmuma, pati atvedot preces no Klaipēdas, Lietuvā, uz savu ražošanas cehu Tukuma novadā, Latvijā. Administratīvais process iestādē apstrīdēšanas rezultātā noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu.

Valsts ieņēmumu dienests konstatēja vairāku secīgu attiecīgo preču pārdošanas darījumu noformēšanu starp vairākiem uzņēmumiem. Saskaņā ar noformētajiem dokumentiem Lietuvas uzņēmums pārdeva attiecīgās preces Latvijā reģistrētām sabiedrībām, kuras tās tālāk pārdeva citam uzņēmumam, kurš tās pārdeva vēl citam uzņēmumam, kurš visbeidzot preces pārdeva pieteicējai. Dienests konstatēja, ka darījumu ķēdē iesaistītie uzņēmumi faktiski nekādas darbības minēto darījumu īstenošanā neveica un šo personu vārdā tikai noformēti preču pavaddokumenti, un dienests šādu darījumu slēgšanai nespēja rast loģisku izskaidrojumu.

Dienests secināja, ka pieteicēja nevarēja nezināt par simulatīvu darījumu ķēdes noformēšanu. Dienesta ieskatā, pieteicēja, faktiski saņemot preces no Lietuvas uzņēmuma, bet noformējot to iegādi no Latvijā reģistrēta uzņēmuma, ieguva priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Tādējādi, kā secinājis dienests, pieteicēja ilgstoši un sistemātiski samazināja budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, veicot priekšnodokļa atskaitījumus saistībā ar faktiski nenotikušajiem darījumiem.

Pieteicēja minēto dienesta lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Lieta SKA-24/2019; A420292114

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS