JAUNUMI

4. Decembris 2019 / 09:33

Lietā par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju Senāts aptur tiesvedību un vēršas Satversmes tiesā

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 2. decembrī apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējs – persona, kurai ir invaliditāte kopš bērnības – vēlas panākt invaliditātes pensijas piešķiršanu. Senāts nolēma iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesvedībā lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums.

Izskatāmajā lietā pieteicējam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir atteikusi piešķirt invaliditātes pensiju, jo viņa sociālās apdrošināšanas stāžs ir mazāks par trīs gadiem.

Vismaz trīs gadus ilgs sociālās apdrošināšanas stāžs atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” 14. panta pirmajai daļai ir viens no priekšnoteikumiem, kam jāiestājas, lai personai atzītu tiesības saņemt invaliditātes pensiju. Pieteicējs trīs gadus ir bijis darba ņēmējs, tomēr lielākā daļa no viņa darba stāža (divi gadi un deviņi mēneši) ir veidojusies laika periodā, kad atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta otrajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim)) darba ņēmēji, kam noteikta I vai II grupas invaliditāte, netika sociāli apdrošināti pret invaliditātes risku.

Senāts uzskata, ka likumdevējs, pieņemot tiesisko regulējumu, kas attiecīgajā laika periodā liedza personām ar invaliditāti tikt apdrošinātām pret invaliditātes risku, nav ievērojis tiesiskās vienlīdzības principu. Minētais pamatots ar to, ka invaliditātes risks, pret kuru darba ņēmēji ir apdrošināmi, ir risks zaudēt darbā gūstamos ienākumus invaliditātes dēļ. Personai, kura, neskatoties uz to, ka viņai ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, tomēr strādā, arī var iestāties šāds risks. Proti, darba ņēmējs, kuram I vai II grupas invaliditāte noteikta jau pirms darba gaitu uzsākšanas vai neilgi pēc tam, tieši tāpat kā darba ņēmējs, kuram pirms tam nav bijusi noteikta invaliditāte, var nonākt situācijā, kurā veselības pasliktināšanās dēļ vairs nevar pildīt iepriekš veiktos darba pienākumus, tādējādi zaudējot iespēju gūt ienākumus no algota darba. Tas, ka personas ar invaliditāti netika apdrošinātas pret invaliditātes risku, pieteicēja gadījumā novedis pie tā, ka pieteicējam tiek atteikta invaliditātes pensijas piešķiršana un tā vietā pieteicējam tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tomēr invaliditātes pensija pēc būtības ir personai labvēlīgāks sociālā nodrošinājuma veids, ko apliecina, piemēram, tas, ka pat minimālā invaliditātes pensija personām ar I vai II grupas invaliditāti ir lielāka nekā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tādējādi likumdevējs ar apstrīdēto normu bija izveidojis tādu sociālās aizsardzības sistēmu, kurā personas ar invaliditāti, proti, īpaši aizsargājama sabiedrības grupa, par kuru valstij būtu īpaši jāparūpējas, bez objektīva pamata tiek pakļautas mazāk labvēlīgam sociālā nodrošinājuma veidam. Senāta ieskatā, šāds regulējums ir netaisnīgs.

Lai arī apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku, Senāts konstatēja, ka pieteicēja pamattiesības ir iespējams aizsargāt vienīgi tad, ja apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz darba ņēmēju, kuriem noteikta I vai II grupas invaliditāte, pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, tiek atzīta par spēkā neesošu no pieteicēja pamattiesību aizskāruma brīža. Līdz ar to Senāts ir lūdzis Satversmes tiesu attiecībā uz pieteicēju apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no brīža, kad radās pieteicēja pamattiesību aizskārums, proti, no normas piemērošanas brīža.

Lieta SKA-386; A420225116

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS