Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 14. februārī krimināllietā divu personu apsūdzībā par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi vairāku Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem.
Senāts lēmumā norāda, ka tiesai jāvērtē iesniegtās apelācijas sūdzības pēc būtības un jāsniedz atbildes uz tajās izteiktiem argumentiem. Tiesa nav atbildējusi uz argumentu par jēdziena „apkaunojošas ziņas” saturu un šādu ziņu esību konkrētajā lietā. Tiesai, kura izskata lietu pēc būtības, ir jāvērtē, vai ziņas, kuras izspiedējs piedraudējis atklāt par cietušo vai viņa tuviniekiem, ir vai nav apkaunojošas un savi atzinumi jābalsta uz pierādījumiem. Tiesa nevar pamatot savu atzinumu ar nekonkrētām ziņām, par kuru saturu nav informēts ne cietušais, ne apsūdzētie.
Senāts lēmumā atsaucas arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas iepriekš norādīto, ka nacionālajām tiesām ir jāvērtē vai nav notikusi provokācija. Līdz ar to apelācijas instances tiesai jāizvērtē aizstāvības argumenti par iespējamu policijas provokāciju, ņemot vērā lietā nodibinātos faktus.
Apsūdzētajiem apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 183. panta otrajā daļas (likuma redakcijā līdz 2013. gada 31. martam). Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009. gada 6. jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo (izspiešana).
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētie atzīti par vainīgiem uzrādītajā apsūdzībā un sodīti ar naudas sodu 100 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu jeb 38 000 eiro apmērā.
Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Lieta SKK-33/2020; 11810015009
