Otrdien, 18. februārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas turpmāk dos iespēju personām visos civiltiesiska rakstura strīdos līdz lietas galīgai izskatīšanai tiesā saņemt nepieciešamo pagaidu aizsardzību. Pagaidu aizsardzības mērķis ir novērst iespējamo kaitējumu, nepieļaut jaunu tiesību aizskārumu, tā būtisku palielināšanos vai atkārtošanos, noteikt strīdīgu attiecību pagaidu noregulējumu iespējamu nelabvēlīgu seku novēršanai.
Jaunais regulējums paredz ieviest efektīvus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko prasītājs varēs izmantot pret savu tiesību aizskārēju. Piemēram, civiltiesiskā strīdā par siltumenerģijas piegādes līguma nosacījumu izpildi - pakalpojuma sniedzējs apkures sezonas laikā atslēdzis siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai. Līdz ar jauno regulējumu būs pamats lūgt tiesai pagaidu aizsardzību, nosakot pienākumu atbildētājam turpināt sniegt siltumenerģijas pakalpojumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem līdz tiesas spriedumam.
Šobrīd Civilprocesa likums pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus pieļauj vien dažās atsevišķu kategoriju lietās, piemēram, pagaidu aizsardzības lietās pret vardarbību. Savukārt prasības nodrošināšana ir pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās, tādējādi vairāku kategoriju lietās esošais regulējums neparedz nekādu pagaidu noregulējumu līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai - ne pagaidu aizsardzību, ne prasības nodrošināšanu.
Pašlaik pagaidu aizsardzības regulējuma trūkums īpaši jūtams servitūtu, goda un cieņas aizskāruma lietās, datu aizsardzības pārkāpumu, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanas lietās, lietās, kas skar izlikšanu no mājokļa patvarības vai konkrēta veselības un dzīvības apdraudējuma gadījumā, darba strīdu lietās. Tāpat pagaidu aizsardzība var būt nepieciešama citos civiltiesiska rakstura strīdos - gan strīdos, kas izriet no ilgstošām saistībām, piemēram, īres tiesiskās attiecības, gan mantojuma dalīšanas lietās, gan strīdos par lietas atprasīšanu, piemēram, patapinājuma tiesiskajās attiecībās. Nepieciešamība pēc pagaidu aizsardzības regulējuma izriet arī no Trauksmes celšanas likuma, kurš paredz trauksmes cēlēja un viņa radinieku tiesības uz pagaidu aizsardzību civilprocesā.
Jaunais regulējums paredz konstantu valsts nodevas apmēru par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības pieteikumu - 70 eiro apmērā, atsakoties no līdzšinējās valsts nodevas 0,5% apmērā no prasības summas. Valsts nodevas sliekšņa mazināšana būtiski sekmēs personu pieeju tiesai, lai jaunos tiesiskās aizsardzības līdzekļus izmantotu biežāk.
Ar likumprojektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.