JAUNUMI Satversmes tiesas prakse

23. Marts 2020 / 15:41

Ierosināta lieta par personām ar invaliditāti piešķiramā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un invaliditātes pensijas apjoma atbilstību Satversmei

Satversmes tiesas 4. kolēģija 2020. gada 23. martā ierosināja lietu “Par likuma “Par valsts pensijām” 16. panta pirmās daļas 2. punkta un otrās daļas, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.2. un 2.3. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam un 109. pantam”.

Apstrīdētās normas

Likuma “Par valsts pensijām” 16. panta pirmās daļas 2. punkts:

“Invaliditātes pensiju atkarībā no tā, kāda invaliditātes grupa ir noteikta – pirmā, otrā vai trešā –, piešķir:

[..]

2) III grupas invaliditātes gadījumā – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī.”

Likuma “Par valsts pensijām” 16. panta otrā daļa:

“I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

I grupas invaliditātes gadījumā – 1,6;

II grupas invaliditātes gadījumā – 1,4.”

Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.2. un 2.3. apakšpunkts:

“Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir:

[..]

2.2. personām ar invaliditāti – 80 euro mēnesī;

2.3. personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 euro mēnesī.”

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 91. panta otrais teikums: “Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajās normās noteiktais valsts invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir nepietiekams pat pamatvajadzību apmierināšanai un nav cilvēka cieņai atbilstošs. Minimālie invaliditātes pensijas apmēri, kas noteikti, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un invaliditātes grupai atbilstošo koeficientu, nekad neesot bijuši pamatoti ar konkrētiem aprēķiniem vai noteiktiem indikatoriem. Turklāt, lai gan valsts ekonomika esot attīstījusies, invaliditātes pensijas minimālajam apmēram piesaistītais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ilgstoši neesot ticis pārskatīts, bet, kad tas tomēr ticis darīts, vērā ņemtas valsts finansiālās iespējas, bet ne valsts noteiktie pabalsta pārskatīšanas kritēriji. Tādējādi valsts neesot pienācīgi izpildījusi no Satversmes 1. un 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu periodiski pārskatīt minimālās invaliditātes pensijas apmērus, lai novērstu cilvēku ar invaliditāti labklājības samazināšanos.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdēto normu rezultātā cilvēki ar invaliditāti tiek nostādīti cilvēka cieņu pazemojošā situācijā. Apstrīdētajās normās noteiktais invaliditātes pensijas apmērs izraisot tā saņēmēju sociālo atstumtību, apgrūtinot pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un nenodrošinot viņiem vienlīdzīgas iespējas, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, kurai valsts ir radījusi ekonomiskas labklājības nosacījumus. Papildu tam, cilvēki ar invaliditāti esot pakļauti diskriminācijai arī to sociālā stāvokļa dēļ. Tādēļ apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2020. gada 25. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 23. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS