Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir iesniedzis izskatīšanai Ministru kabinetā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" grozījumus, kas paredz ieviest terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā.
J. Bordāns: “Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir ilgstošu finanšu grūtību risināšana, parādniekam un kreditoriem par to vienojoties. Taču sakarā ar Covid-19 izplatību radīto ekonomisko seku mazināšanai ir nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts, ko šobrīd piedāvā valdības jau apstiprinātie risinājumi – dīkstāves pabalsti, Altum projekti un citi instrumenti. Tieslietu ministrija ir piedāvājusi vairākus atbalsta pasākumus, kas ir saskaņoti ar uzņēmēju organizācijām un maksātnespējas jomas ekspertiem. Jaunās izmaiņas sniegs atbalstu personām, uz kurām šobrīd attiecas maksātnespējas tiesiskais regulējums – gan juridiskām, gan fiziskām personām.”
Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteiktu periodu pēc tās beigām (seši mēneši), nosakot, ka šajā periodā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu (gan sākotnējo, gan to grozot) var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.
Tieslietu ministrija rosina ieviest terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā, lai mazinātu papildu negatīvo seku ietekmi uz personām, kuras jau šobrīd nespēj vai tuvākajā laikā nespēs nodrošināt savlaicīgu civiltiesisku saistību izpildi. Sagatavotie grozījumi paredz, ka no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos procentus (6 % gadā). Šāda tiesību norma varētu mazināt civiltiesisku attiecību pušu strīdus gadījumus.
Vienlaikus grozījumi paredz no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 1. jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, un paredzot, ka šis laikposms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis šobrīd. Likumprojektā paredzētais noilguma termiņa tecējuma apturējums būtu attiecināms vienīgi uz civiltiesību materiāli tiesiskajiem noilguma termiņiem, jo ir iespēja prasīt atjaunošanu nokavētajiem civilprocesuāliem termiņiem.
Ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī un noteiktos pulcēšanās aizliegumus, Tieslietu ministrija rosina paredzēt iespēju attālināti organizēt biedrību un kooperatīvu sabiedrību biedru kopsapulces, kā arī likumā noteiktās kreditoru sapulces. Biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedrs līdz 2020. gada 1. septembrim varētu piedalīties un balsot biedru sapulcē, fiziski neierodoties uz sapulci:
1) rakstveidā (tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces;
2) biedra tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
