Ceturtdien, 4. jūnijā, Ministru kabinets skatīs Tieslietu ministrijas (TM) rosinājumu pārskatīt jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanas termiņu, to pārceļot vienu gadu agrāk nekā bija plānots - uzsākot cietuma būvniecību jau 2021. gadā. TM ieskatā šo iniciatīvu Covid-19 kontekstā šobrīd pamato vairāki tieslietu nozarei un valsts ekonomikai kopumā svarīgi faktori ar mērķi aktivizēt ekonomiskos procesus, ātrāk īstenojot ieslodzījuma vietu un sodu izpildes reformu, tādējādi samazinot atkārtotu nozieguma izdarīšanas rādītājus un līdz ar to arī samazinot tiesībsargājošo struktūru noslodzi un izmaksas noziegumu izmeklēšanai un ieslodzīto konvojēšanai. Turklāt projekta īstenošana neradīs nekādas papildu izmaksas valsts budžetam ne šogad, ne nākamgad.
“Covid-19 kontekstā katrai ministrijai jau tagad ir jāmeklē īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi ekonomikas atbalstam un sildīšanai. Tāpēc jaunais Liepājas cietums ir kritiski svarīgs projekts valstij kopumā. Protams, primārais ir drošība – tā ir iedzīvotāju, ieslodzījuma vietu personāla, apmeklētāju, pakalpojumu sniedzēju un arī pašu ieslodzīto drošība, taču vienlīdz būtiski ir arī ekonomiskie apsvērumi. Šī brīža situācija diktē nepieciešamību pārskatīt un izvērtēt lielo valsts pasūtījumu īstenošanu, kas ir viens no instrumentiem ekonomisko procesu aktivizēšanai,” uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Būvniecības rezultātā jau tuvākajos gados nodokļu veidā valsts budžetā atgriezīsies 30-50 miljonu eiro, neskaitot tos pozitīvos ekonomiskos un sociālos efektus nākotnē, ko nesīs ieslodzījuma vietu reformas īstenošana, kura nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras. Pēc jaunā cietuma nodošanas ekspluatācijā būtiski samazināsies valsts budžeta tēriņi vecās infrastruktūras uzturēšanai, kurus valsts katru gadu investē, lai garantētu sabiedrības drošību.
“Tas ir sabiedrības drošībai nozīmīgs infrastruktūras objekts, un jau šobrīd tā projekts ir augstā gatavības pakāpē. Tāpēc mūsu ieskatā pašreiz ir īstais brīdis atgriezties pie iespējas par gadu paātrināt Liepājas cietuma būvniecības uzsākšanu – ekonomikā ir nepieciešamas tūlītējas investīcijas, īpaši reģionos, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gan būvniecības, gan saistītajās nozarēs,” norāda J. Bordāns.
Latvijā pašlaik ir deviņas ieslodzījuma vietas, no tām sešas ēkas ir vecākas par 118 gadiem, turklāt neviena ēka nav celta īpaši cietuma vajadzībām, bet tās atbilstoši pielāgotas. Ēkas un infrastruktūra ir fiziski un morāli novecojušas. Turpretim Igaunija kopš 1991. gada ir sekmīgi īstenojusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus 12 vecā tipa cietumus, to vietā izbūvējot 3 pilnīgi jaunus, starptautiskām prasībām atbilstošus cietumus. Ir jāņem vērā, ka Latvijā diskusija par cietumu būvniecību ilgst jau vismaz 12 gadus.
Jaunā Liepājas cietuma būvprojekts paredz vairākus inovatīvus tehniskos risinājumus, piemēram, augstas izturības antivandālu aprīkojumu, kā arī īpašu cietuma teritorijas un telpu plānojumu un aprīkojumu, kas izslēgs kontaktu iespējamību ieslodzīto starpā viņu pārvietošanas laikā, kā arī nodrošinās paaugstinātu ieslodzīto uzraudzību un teritorijas pārskatāmību, kas līdz šim nav bijis pieejams Latvijas cietumu infrastruktūrā, bet jau ir objektīvi pamatotas prasības, plānojot investīcijas jaunu cietumu izbūvē citur Eiropā. Attiecīgi šāda mēroga projekta īstenošana, izveidojot mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru, ļaus nodrošināt efektīvāku soda izpildi – sekmīgu ieslodzīto resocializāciju, lai veicinātu notiesāto personu atgriešanos sabiedrībā, tādējādi mazinot atkārtota noziedzīga nodarījuma veikšanu.
Ja Tieslietu ministrijas ierosinājums tiek atbalstīts, tad atkārtoti īstenojot iepirkumu (atklātu konkursu), arī šoreiz paredzēts izmantot design&build jeb “projektē un būvē” metodi, apvienojot vienā iepirkumā izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvniecību, lai izvairītos no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā un nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu. Vienlaikus, lai veicinātu konkurenci, būtiski paplašinot pretendentu loku un tādējādi samazinātu kopējās projekta izmaksas, tiek plānots iepirkumu sadalīt 2 daļās, kur pirmajā daļā tiek īstenoti būvdarbi, kuru veikšanai būvniekam nav nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts, savukārt otrajā daļā tiek īstenoti būvdarbi, kuru veikšanai būvniekam būs nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts. Tāpat atkārtoti tiks organizēts arī iepirkuma (atklāts konkurss) būvuzraudzības pakalpojuma veikšanai.
Jaunā Liepājas cietuma būvniecības, ieskaitot pārprojektēšanu un autoruzraudzību, kur būvniekam nav nepieciešams Industriālās drošības sertifikāts, atklātu konkursu plānots izsludināt līdz 2020. gada 20. augustam. Attiecīgi līguma noslēgšana ar iepirkuma uzvarētāju paredzama līdz 2020. gada 28. decembrim, savukārt darbi pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības tiks sākti 2021. gada janvārī, un tā noslēgtos līdz 2024. gada 30. oktobrim. Tieslietu ministrija norāda, ka kopējās projekta izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, būvuzraudzību, nepieciešamo aprīkojumu, nodokļus, nepārsniegs Ministru kabineta lēmumā par Liepājas cietuma būvniecību iepriekš noteiktos 146 898 298 euro.
Ņemot vērā, ka projekta īstenotāja – VAS “Tiesu namu aģentūra” – pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi ir pieejami, Tieslietu ministrijas ieskatā šos līdzekļus ar valdības lēmumu varētu novirzīt jaunā Liepājas cietuma būvniecības un nepieciešamo projekta aktivitāšu finansēšanai 2020. un 2021. gadā. Šādā gadījumā projekta realizācijai 2020. un 2021. gadā nav nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.
Papildu informācija
Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilpst 8 dažādas ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 m², kopējais apbūves laukums – 64 053,7 m², kopējā telpu platība – 51 092 m². Komplekss atradīsies 5,6 km attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Cietuma kompleksā ietilpst ieslodzīto dzīvojamie korpusi. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.
Būvniecības procesa īstenošanu un uzraudzību Tieslietu ministrija deleģējusi VAS “Tiesu namu aģentūra”, kas nodrošina un organizē iepirkumu. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un VAS “Tiesu namu aģentūra”.
