Tieslietu padome 28. septembra sēdē vēl neizveidoja Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju, bet izsludināja jaunu tiesnešu pieteikšanos darbam šajā komisijā.
Tieslietu padomē saņemta informācija, ka no Rīgas apgabaltiesas padomei nav nosūtīti visu pieteikušos kandidātu pieteikumi. Pieņemot, ka arī citās tiesās varētu būt šādi pārprasts aicinājums tiesu priekšsēdētājiem organizēt kandidātu pieteikšanos un izvirzīšanu, Tieslietu padome atlika šī jautājuma izskatīšanu.
Tieslietu padome uzskata, ka ir svarīgi veicināt iekšējo demokrātiju un atvērtību tiesu sistēmā un tiesnešu aktīvu līdzdalību pašpārvaldē un tiesu sistēmai būtiskos procesos.
Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā noteikts, ka amata kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši. Lai nodrošinātu Tieslietu padomes izstrādātā jaunā tiesneša amata kandidātu atlases procesa veiksmīgu un Tieslietu padomes noteiktajiem principiem atbilstošu ieviešanu, padome noteica, ka šīs komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona.
Plašas diskusijas Tieslietu padomes sēdē izvērsās par rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu apmācību. Jautājumi bija par to, vai apmācība ietverama tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā kā daļa no atlases procesa, kurā atlases posmā un kāda satura apmācība kandidātiem nodrošināma, kā arī par to, vai par šo apmācību kandidātiem jāmaksā. Pie šo jautājumu izlemšanas Tieslietu padome atgriezīsies pēc viedokļu apkopošanas un konkrētu priekšlikumu sagatavošanas.
Tieslietu padome apsprieda arī to, vai apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlase organizējama atklātā konkursā, vai vispirms rīkojams iekšējais konkurss starp pirmās instances tiesnešiem. Tieslietu padome vienojās, ka rīkojams atklāts konkurss, jo tas dotu iespēju tiesu sistēmā ienākt juristiem ar citu profesionālo pieredzi, kas vērtējams pozitīvi. Tas nenozīmē sašaurināt pirmās instances tiesnešu izaugsmes iespēju, veidojot karjeru tiesu sistēmā, jo augsti profesionālam pirmās instances tiesnesim nebūtu jābaidās konkurēt vienā konkursā ar juristiem, kas nāk no citām profesijām. Taču, kā norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants – nepieciešams izstrādāt metodiku, kā salīdzināt tiesnešu un citu juristu kvalifikāciju un atbilstību apelācijas instances tiesneša līmenim.