Valsts kontrole lietderības revīzijā “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte” vērtēja elektroniskās lietas (turpmāk – e-lieta) ieviešanas pārvaldību izmeklēšanas un tiesvedības procesos. Detalizēti tika vērtēta e-lietas ieviešana kriminālprocesā, kuru plānots pabeigt un ieviest tiesās un Prokuratūrā līdz 2021. gada aprīlim, bet izmeklēšanas iestādēs – līdz 2023. gadam. Kopumā e-lietas ieviešanai šobrīd plānoti 27 milj. eiro.
Valsts kontrole atbalsta e-lietas ieviešanu, kas ļautu samazināt izmeklēšanas un tiesvedības procesu norises ilgumu, risinot problēmas, ko rada dokumentu uzturēšana un aprite papīra formā. Tomēr vienlaikus revidenti vērš uzmanību uz trūkumiem, kuru novēršana ir būtiska, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kriminālprocesa elektronizēšanā un paredzētos ieguvumus no e-lietas ieviešanas.
Valsts kontroles vērtējumā, ir nepieciešams ne tikai finansējums un tehniskās kompetences, bet arī laba projekta pārvaldība un projekta vadītājs. Revīzijā secināts, ka kopējās E-lietas programmas ieviešanai trūkst gan viena, gan otra. E-lietas programmas pārvaldībai un mērķu sasniegšanai nav noteikta un izveidota organizatoriskā struktūra, lai uzraudzītu e-lietas īstenošanu kopumā. E-lietas programmas tvērums ir neskaidrs un uzsāktā īstenošana ir sadrumstalota vairākos projektos bez kopējas pārvaldības un uzraudzības.
Jautājumi, kas skar kriminālprocesa e-lietas izveidi, tiek skatīti sešās projektu uzraudzības grupās. Tajās piedalās 55 pārstāvji no 16 iestādēm, taču iestāžu pārstāvju dalība šajās organizatoriskajās struktūrās neparedz atbildību par E-lietas programmas īstenošanu kopumā, kas ietvertu E-lietas programmas realizācijas kopējo uzraudzību, vadības līmeņa lēmumu pieņemšanu programmas īstenošanai, vienotu standartu un nosacījumu saskaņošanu un ieviešanu.
Tā rezultātā e-lietas ieviešana ir uzsākta no tiesvedības posma, nevis sākumposma (izmeklēšana), kur tiek radīts būtiskākais dokumentu apjoms. Ir uzsākta realizācija projektiem “Tiesu informatīvās sistēmas attīstība”, “Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmas pilnveidošana”, “Probācijas klientu uzskaites sistēmas pilnveidošana” un “Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība”, lai gan kriminālprocess sākas ar izmeklēšanas stadiju un attiecīgi primāri īstenojama bija e-lietas izveide izmeklēšanas iestādēs, no kurām lielākās ir Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Šāds risinājums vismaz līdz 2024. gadam, kad kriminālprocesa e-lietai pievienosies izmeklēšanas iestādes, Prokuratūrai rada papildu darbu, kas saistīts ar izmeklēšanas iestāžu radīto dokumentu skenēšanu.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem dokumentu digitalizēšanā ir elektroniskais paraksts, kas nav pietiekamā apjomā pieejams izmeklēšanā un tiesvedībā iesaistītajiem valsts pārvaldes darbiniekiem un ko vēl mazāk izmanto privātpersonas. Revidenti vērš uzmanību uz risku, ka, ja Prokuratūrā un tiesās plānotajā e-lietas izmantošanas uzsākšanas datumā – 2021. gada 1. aprīlī nebūs iegādāta un pieejama paraksta attēla iegūšanas aparatūra, procesuālo dokumentu izveide un uzglabāšana papīra formā nesamazināsies.
Lai sekmētu e-lietas plānošanu, izstrādi un ieviešanu, Valsts kontrole ir aicinājusi Tieslietu ministriju uzņemties vadošo lomu un sadarbībā ar Prokuratūru, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ieviest Valsts kontroles sniegtos piecus ieteikumus. E-lietas programmas īstenošanas pārvaldībai un uzraudzībai ministrijas un Prokuratūra ir aicinātas noteikt atbilstoša vadības līmeņa organizatorisko struktūru, aktualizēt e-lietas konceptuālo arhitektūru un prasības veiktspējai. Ieviešanas veicināšanai Valsts kontrole aicina izstrādāt pasākumu plānu pilnīgai pārējai uz elektronisku dokumentu parakstīšanu, tostarp apzinot nepieciešamās tehnikas iegādi.
Par nepieciešamību ieviest rīcības mehānismu vienotai E-lietas programmas pārvaldībai Valsts kontrole ir vērsusies Noziedzības novēršanas padomē.
