10. martā Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka šī valsts izstājas no Eiropas Padomes (Council of Europe, turpmāk – EP), kas ir dibināta 1949. gadā un ir lielākā demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības starptautiskā organizācija Eiropas kontinentā, kas līdz šim apvienojusi 47 dalībvalstis (kopējais iedzīvotāju skaits EP dalībvalstīs ir aptuveni 800 miljoni). Plašāk zināmā EP institūcija ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kas izskata EP dalībvalstu pilsoņu sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Tūlīt pēc šī paziņojuma Krievijas autokrāta Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja, ka izstāšanās no EP nozīmē Krievijas aiziešanu no visām šīs organizācijas struktūrām, tādējādi apliecinot, ka Krievija izstājas arī no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, kas nozīmē, ka pret Krievijas Federācijas darbībām nevarēs aizstāvēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Lēmumu izstāties no EP Krievijas Ārlietu ministrija paziņojumā presei pamatoja ar propagandistiskiem saukļiem, apgalvojot, ka EP grauj Eiropas “tiesiski humanitāro telpu”, NATO valstis un citas EP dalībvalstis demonstrē rietumnieku augstprātīgo attieksmi pret pārējiem EP locekļiem utt.
Jādomā, ka patiesais iemesls Krievijas aiziešanai no EP ir nevēlēšanās uzklausīt citu EP dalībvalstu pārmetumus par Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, kā arī bailes no tā, ka ECT varētu tikt iesniegtas sūdzības par šajā karā pastrādātajiem noziegumiem gan pret Krievijas, gan arī Ukrainas pilsoņiem.
Jāatgādina, ka jau 25. februārī, tātad dienu pēc Krievijas šā brīža iebrukumu Ukrainā, EP Ministru komiteja lēma par Krievijas delegācijas darba apturēšanu, savukārt 8. martā EP vadošās amatpersonas publiskoja kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas agresiju. 14.–15. martā paredzēta EP ārkārtas sesija, kurā tiks debatēts par Krievijas rīcību, un paredzams, ka tajā attālināti uzstāsies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis.
Tūlīt pēc Krievijas ĀM paziņojuma savu viedokli publiskoja arī Krievijas Federācijas padomes Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Klišass (председатель комитета Совета Федерации по конституционному законодательству Андрей Клишас). Viņš pilnībā atbalsta Krievijas pēc iespējas ātru izstāšanos no EP un apliecina, ka pēc visu procedūru pabeigšanas Krievijas iedzīvotāji vairs nevarēs savas tiesības aizstāvēt ECT. Tā vietā viņš iesaka aktīvāk izmantot Krievijas nacionālās tiesas, tai skaitā Krievijas Konstitucionālo tiesu.
Krievijas kontrolētie mediji vēsta, ka šī valsts nekavējoties uzsāks Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un līguma par EP statūtiem denonsēšanas procedūru, bet no EP izstāsies līdz ar pašreizējā finanšu gada noslēgšanos. Līdz ar to noslēgsies Krievijas 1998. gadā uzsāktā dalība šajos starptautiskajos cilvēktiesību aizsardzības mehānismos.