JAUNUMI Satversmes tiesas prakse

31. Marts 2022 / 13:31

Satversmei neatbilst regulējums, kas nosaka ierobežojumu apcietinātajām personām piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās

Satversmes tiesa 2022. gada 30. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑23‑01 “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam”.

Apstrīdētās normas

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa nosaka: “Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.”

Šā likuma astotā daļa nosaka: “Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā” (turpmāk kopā – apstrīdētās normas).

Augstāka juridiska spēka norma

  • Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 101. panta pirmā daļa:

“Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Aivara Lemberga (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) konstitucionālās sūdzības.

Pieteikuma iesniedzējam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, un 2021. gada 5. jūnija pašvaldību domju vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā. Pieteikuma iesniedzējs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs valstspilsētas pašvaldība. Pieteikuma iesniedzējs gribēja balsot savas pašvaldības vēlēšanās. Apstrīdētās normas viņam to liedza, jo Pieteikuma iesniedzēja atrašanās vieta bija ārpus Ventspils valstspilsētas vēlēšanu apgabala teritorijas.

Pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka tādējādi ir aizskartas viņam Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

Tiesas secinājumi

Par tiesvedības izbeigšanu

Satversmes tiesa noraidīja Saeimas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, jo Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un viņa rīcībā nebija reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt savas pamattiesības, kuru izmantošana būtu priekšnoteikums Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasību izpildei. [14.1., 14.2.]

Par lietas izskatīšanas robežu paplašināšanu

Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, Satversmes tiesa secināja, ka uz visām šā likuma 32. panta astotajā daļā minētajām personām – aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, – neatkarīgi no šo personu kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība, kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums. [16.2.]

Satversmes tiesa secināja, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību. [16.2.]

Par to, kā vērtējama apstrīdēto normu satversmība

Abas apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēja šo normu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību. [16.2.]

Par Satversmes 101. panta tvērumu

Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes 101. pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. [17.]

Satversmes tiesa secināja, ka Latvijas pilsonis, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē un viņam ir tiesības vēlēt pašvaldības domi. [17.2.]

Par to, vai apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 101. pantā pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas rada aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101. panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu. [17.3.]

Par to, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu

Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulētas un nekonstatēja būtiskus likumdošanas procedūras pārkāpumus ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas procesā. [19.1., 19.2.]

Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. [19.3.]

Par pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs nav norādījis un pamatojis, kāds ir ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis. Pēc Satversmes tiesas ieskata, ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums neaizsargā kādas svarīgas sabiedrības intereses. [20.1.]

Satversmes tiesa uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, tās nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem. [20.3.]

Satversmes tiesa secināja: tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam. [20.3.]

Par to personu tiesībām balsot pašvaldības domes vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās

Satversmes tiesa secināja, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa ierobežo arī to personu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Līdz ar to Saeimai ir nepieciešams apsvērt šā ierobežojuma satversmību arī attiecībā uz tām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. [21.]

Par brīdi, ar kuru tiesību normas zaudē spēku

Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju apstrīdētās normas, ciktāl tās viņam liedza piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, atzīstamas par spēkā neesošām no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz pārējām personām – par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. [22.]

Satversmes tiesa nosprieda:

  1. Atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz pašvaldības domes vēlēšanās balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ja šīs personas atrodas ieslodzījuma vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.
  1. Attiecībā uz Aivaru Lembergu atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz viņam balsot pašvaldības domes vēlēšanās, ja viņš atrodas ieslodzījuma vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
28. Marts / 14:19
Senāts vērtē: vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu
27. Marts / 16:59
Senāts skaidro ceļu satiksmes negadījumā cietušajam radītā morālā kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtību
27. Marts / 15:40
Lietā par dižkoka nozāģēšanu stājas spēkā notiesājošs spriedums
27. Marts / 14:30
Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija
27. Marts / 14:15
Saeimas Juridiskā komisija neatbalsta ģenerālprokurora piedāvātos grozījumus Krimināllikumā saistībā ar aizliegtu vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā
AUTORU KATALOGS