Tiesībsargs ir novērojis, ka sociālo tīklu vidē cilvēki nereti dalās informācijā par darba sludinājumos izteiktajām prasībām potenciālajiem darbiniekiem. Dažkārt cilvēki ar sūdzībām vēršas arī Tiesībsarga birojā. Ņemot vērā regulārās diskusijas publiskajā telpā, tiesībsargs atgādina, ka ir aspekti, kurus darba sludinājumos norādīt nedrīkst.
Darba likums noteic, ka ir aizliegts diskriminēt vecuma, dzimuma, svešvalodas zināšanu trūkuma dēļ. Lai nerastos pārpratumi, jānorāda, ka ir atsevišķas nodarbošanās un darba pienākumi, kuros drīkst būt prasība dzimums, valodas prasmes, vai amati, kuros cilvēks atbilstoši likumam drīkst kandidēt tikai tad, kad sasniedzis konkrētu vecumu. Piemēram, kandidēt uz valsts prezidenta amatu var cilvēki, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu, vai sludinājumā par sieviešu lomas atveidošanu filmā drīkst norādīt, ka tikai sievietes var pretendēt uz pienākumu veikšanu. Tomēr tā nav ikdiena. Lielākoties visi darba sludinājumi ir tādi, kuros šie faktori nedrīkst ietekmēt darbinieka iespējas kandidēt.
Jāatzīmē, ka 2020. gadā Tiesībsarga birojā tika veikts pētījums “Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā. Salīdzinošais pētījums 2011. un 2020.gadā”, kura rezultāti apstiprināja to, ka 21% darba ņēmēju laikā no 2018.-2020. gadam personīgi saskārušies ar diskriminējošu attieksmi darba vietā. Joprojām potenciālos darbiniekus diskriminē viņu dzimuma, vecuma, valodas zināšanu, kā arī citu faktoru dēļ.
Šāda situācija nav pieļaujama, tāpēc tiesībsargs Juris Jansons atgādina: “Darba devēj, pirms ievieto sludinājumu, rūpīgi pārliecinies, vai tā saturs nepārkāpj likumā noteikto. Mazināsim stigmu kopā, veidosim darba vidi atvērtu un pieejamu ikkatram, kurš ar entuziasmu, zināšanām un spējām pievēršas sevis izvēlētajai profesijai.”
Tiesībsargs aicina darba devējus būt elastīgiem, saredzot potenciālo darbinieku kompetences, kā arī rūpīgi izvērtēt darba sludinājumos ievietojamo informāciju un to, cik pamatotas ir tajos noteiktās prasības.
