Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 3. oktobrī ierosināja lietu “Par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma
Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7. punkts: “Personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013. gada 1. oktobrim, šā likuma 24. panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš sākas no 2013. gada 1. oktobra.”
Ievērojot Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 3. punktā un trešajā daļā noteikto, Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā pilsonības iegūšanas procesā apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi ar to saistītos faktus un ja nav pagājuši vairāk kā 10 gadi no tās iegūšanas. Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013. gada 1. oktobrim, 10 gadu termiņš sākas no šā datuma.
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā kasācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu pieteicējam atņemta Latvijas pilsonība, kuru viņš bija ieguvis pirms 2013. gada 1. oktobra. Lēmums saistīts ar to, ka pieteicējs, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas vai noklusējis faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem. Atbilstoši apstrīdētajai normai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, lemjot par pieteicēja pilsonības atņemšanu, nav piemērojusi Pilsonības likuma 24. panta trešajā daļā noteikto 10 gadu termiņu.
Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētā norma bez objektīva un saprātīga pamata nostāda personas, kas Latvijas pilsonību ieguvušas pirms 2013. gada 1. oktobra, nelabvēlīgākā tiesiskajā situācijā salīdzinājumā ar personām, kas Latvijas pilsonību ieguvušas pēc šā datuma. Attiecībā uz šīm personām noilguma termiņš esot nesamērīgi garāks. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2022. gada 5. decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
- Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 3. marts.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.