Lai nodrošinātu kriminālprocesu kvalitāti, veicinātu to efektivitāti, kā arī lai uzlabotu apsūdzību kvalitāti un nodrošinātu tiesībaizsardzības institūciju lēmumu integritāti, Ģenerālprokuratūra regulāri seko līdzi krimināltiesiskajai praksei, tostarp tam, kāds soda veids un mērs tiesā tiek piespriests par noziedzīgiem nodarījumiem. Vienlaikus tiek analizēts arī tas, cik bieži valsts apsūdzības uzturētāja – prokurora – prasītais sods krimināllietā saskan ar tiesas piespriesto sodu.
Ģenerālprokuratūrā tika pārbaudītas trīsdesmit četras krimināllietas ar tiesvedības datumu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. augustam, kurās noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija noteikta pēc Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. panta ceturtās daļas – par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.
Pārbaudes laikā konstatēts, ka kopējais cietušo skaits pārbaudītajās krimināllietās ir sešdesmit viens, no kuriem smagus miesas bojājumus guvuši deviņpadsmit, bet cietušā nāve iestājusies septiņpadsmit gadījumos. Tāpat konstatēts, ka apsūdzēto personu, kuras vadījušas transportlīdzekli alkohola ietekmē, asinīs vai izelpas gaisā alkohola koncentrācija bijusi no 0,56 līdz 3,59 promilēm.
No pārbaudītajām krimināllietām trīsdesmit divās ir spriedums ar atzīmi par spēkā stāšanos, bet divās krimināllietās spriedums nav stājies spēkā un tās atrodas kādā no augstākajām tiesu instancēm.
Izvērtējot soda noteikšanu krimināllietās, kurās spriedums stājies spēkā, secināms, ka prokurori, izsakot savu viedokli par apsūdzētā vainu un par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru, lielākoties ir pauduši viedokli, ka apsūdzētajam nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods. Šāds viedoklis izteikts deviņpadsmit krimināllietās. Savukārt trīspadsmit krimināllietās prokurori izteikuši viedokli, ka apsūdzētajam brīvības atņemšanas sodu var noteikt nosacīti. Tiesai atšķirīgs viedoklis par nosakāmo sodu ir bijis tikai divos gadījumos, kas nozīmē, ka tiesa vairumā gadījumu ir ņēmusi vērā prokurora viedokli un, atzīstot apsūdzēto par vainīgu, piespriedusi viņam valsts apsūdzības uzturētāja prasīto sodu.
Pārbaudītajās krimināllietās konstatēts, ka reāls brīvības atņemšanas sods vainīgajam tiek noteikts gan gadījumos, kad iestājusies cietušā nāve (divpadsmit krimināllietās), gan gadījumos, kad cietušais guvis smagus miesas bojājumus (sešās krimināllietās).
Ģenerālprokuratūras ieskatā, ir atbalstāma un turpināma izveidojusies tiesu prakse, ka apsūdzētajiem pēc KL 262. panta ceturtās daļas pārsvarā tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods. Šāda pozīcija kā pareiza norādīta arī visiem prokuroriem valstī.
Par arvien stingrākiem soda mēriem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekli vai māca to vadīt, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē, domā arī likumdevējs. 2022. gada 6. oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts noteikt kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, ja vadītāja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa vadītajam ir vai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Šobrīd atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, tā vadītājam, kuram ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, paredzēta administratīvā atbildība, kuras ietvaros piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par šādām darbībām ir paredzēta tikai transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
