Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki Nora Magone un Jānis Baumanis martā piedalījās apgabaltiesu tiesnešu sanāksmēs, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar lietu izskatīšanu vienošanās kārtībā.
8. martā padomnieki bija aicināti uz Rīgas apgabaltiesas rīkoto sanāksmi, kurā piedalījās Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši, Rīgas tiesu apgabala rajona tiesu tiesneši un pārstāvji no Valsts policijas, savukārt 15. martā – uz Kurzemes apgabaltiesas rīkoto sanāksmi, kurā piedalījās Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneši un Kurzemes tiesas apgabala rajona tiesu tiesneši.
Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki šajās sanāksmēs pārrunāja Augstākajā tiesā 2018. gadā skatīto pirmās instances tiesas nolēmumu atcelšanas iemeslus. Pārrunāti tādi pirmās instances tiesas spriedumi, kur apstiprināta starp prokuroru un apsūdzēto slēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, kā arī tādi spēkā stājušies pirmās instances tiesas nolēmumi, par kuriem bija iesniegti protesti vai pieteikumi Kriminālprocesa likuma 62. vai 63. nodaļas kārtībā.
2018. gadā Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā tika iesniegti 65 pieteikumi vai protesti. Tiesas nolēmumi atcelti 55 gadījumos. Krimināllietu departamenta padomnieki minēja trīs galvenos iemeslus nolēmumu atcelšanai.
Pirmkārt, Krimināllikuma 55. panta piektās daļas piemērošana. Līdz 2018. gada 1. janvārim Krimināllikums noteica, ka, nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot probācijas uzraudzību. Ar 2017. gada 8. jūnija likumu “Grozījumi Krimināllikumā Krimināllikuma 55. panta piektā daļa izteikta jaunā redakcijā, proti, nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus. Papildsodu – probācijas uzraudzība – izpilda tikai tad, ja tiesa nolemj izpildīt spriedumā noteikto pamatsodu. Piemērojot Krimināllikuma 55. panta piekto daļu, jāievēro 2017. gada 8. jūnijā pieņemtā likuma pārejas noteikumu 1. punkts, kā arī Krimināllikuma 5. panta pirmā daļa.
Otrā kļūda – piespiedu darba noteikšana darbnespējīgām personām.
Treškārt, kļūdas sodu saskaitīšanā. Proti, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu vai 51. pantu, tiek pieskaitīts tāds ar citu tiesas spriedumu noteiktais sods, kas jau ir ņemts vērā, nosakot galīgo sodu citā krimināllietā.
2018. gadā un 2019. gada sākumā pirmās instances tiesas spriedumi atcelti 20 krimināllietās, kurās pirmās instances tiesā apstiprināta starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Galvenie iemesli atcelšanai ir jau iepriekš minētā Krimināllikuma 55. panta piektās daļas nepareiza piemērošana un kļūdas sodu saskaitīšanā. Vēl arī neprecīzi noteikta neizciestā soda daļa, piemērojot Krimināllikuma 51. pantu, nosakot galīgo sodu, kā arī tas, ka nav ņemta vērā cietušā tiesā iesniegtā kaitējuma kompensācija, Proti, ja kompensācijas pietiekums iesniegts laikā, kad krimināllieta par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos atrodas tiesā, tiesai jādod iespēja līdz tiesas izmeklēšanas sākumam prokuroram ar apsūdzēto noslēgt papildu vienošanos par kaitējuma apmēru un tā atlīdzināšanu.
Tāpat biežs pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanas iemesls ir nevienošanās par mantas, kas pieder apsūdzētajam, īpašo konfiskāciju. Visbeidzot – Kriminālprocesa likuma 540.1pantā noteiktā 10 dienu termiņa neievērošana, kura laikā prokuroram, apsūdzētajam, aizstāvim un cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam un iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta šāda sadarbība ar apgabaltiesām notiek jau vairākus gadus. Tas tiek darīts tiesu prakses vienādošanas un tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošanas nolūkā.
