Izstrādājot Kriminālsodu politikas koncepciju1 un tai atbilstošus grozījumus Krimināllikumā2 (turpmāk – KL), tiek mēģināts radīt sistēmu, kas sekmētu efektīvāku kriminālsodu politikas mērķu sasniegšanu. Valsts reakcijai uz noziedzīgiem nodarījumiem jābūt vērstai uz taisnīguma atjaunošanu, sabiedrības drošības aizsardzību, jaunu likumpārkāpumu novēršanu. Šo mērķu sasniegšana ir atkarīga gan no likumdevēja spējas radīt tiesību normas, kas nodrošina Krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan arī no tiesību piemērotāju – prokuroru un tiesnešu – darba, kuriem, izvēloties no plašā krimināltiesību instrumentu klāsta katram konkrētam gadījumam atbilstošos, ir jānodrošina taisnīga valsts atbilde uz katru konkrēto likumpārkāpumu.
Iepazīstoties ar sodu piemērošanas praksi kriminālprocesos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu (turpmāk tekstā – izvairīšanās no nodokļu nomaksas), ir pamats apšaubīt īstenojamās kriminālsodu politikas atbilstību nospraustajiem mērķiem. Tā acīmredzami nesekmē ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu atlīdzināšanu, nenodrošina nepieciešamo preventīvo efektu, kā arī nav taisnīga, ņemot vērā valsts stingrāku sodu politiku attiecībā uz citiem, mazāk kaitīgiem, pārkāpumiem.
Kaut gan izvairīšanās no nodokļu nomaksas saskaņā ar likumu ir atzīta par smagu (KL 218. panta otrā daļa) un sevišķi smagu (KL 218. panta trešā daļa) noziegumu, tiesu un prokuratūras sodu piemērošanas politika attiecībā uz šiem noziegumiem ir mīksta un pārkāpējus saudzējoša. Lemjot par piespriežamo soda veidu un mēru, nesamērīgi liela nozīme tiek piešķirta atbildību mīkstinošu apstākļu esamībai (vainas atzīšana, izdarītā nožēlošana) un likumpārkāpēju personību raksturojošai informācijai (pozitīvi raksturojumi, sodāmību neesamība, apgādājamo esamība), vienlaikus ignorējot noziedzīga nodarījumu būtību, kā arī faktu, ka to rezultātā valstij tikuši rādīti liela apmēra zaudējumi. Vainīgajām personām piemērotie sodi nerada pārliecību, ka ar tiem ir iespējams efektīvi novērst jaunu līdzīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un sekmēt ar noziegumu radīto kaitējumu atlīdzināšanu.
Kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļiem ir paredzēta KL 218. pantā, kas tika grozīts 2013. gada 1. aprīlī, dekriminālizējot atkārtoti gada laikā izdarīto izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī samazinot brīvības atņemšanas soda robežas, kas var tikt piespriests par šo noziedzīgo nodarījumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes