ŽURNĀLS Informācija

It kā loģiski par to noslodzi sakāt, ka piemaksa neatrisinās noslodzi. Bet praksē (tas neattiecas konkrēti uz tiesu darbiniekiem, bet vispār uz dzīves novērojumiem) viss ir savādāk. Ja maksā vairāk, tad arī izdara vairāk. Atcerieties to situācijās, kad darbinieki gaužas, ka netiek ar darbiem galā. Tad pareizais (un arī lētākais) risinājums bieži vien ir nevis palielināt darbinieku skaitu, bet palielināt algas tiem pašiem darbiniekiem. Tad izrādās, ka viņi tomēr tiek ar darbiem galā. Motivācijai ir liela nozīme. Šādās lietās loģika ne vienmēr nostrādā.

Šajā diskusijā neviens nav apgalvojis, ka tiesu darbinieki ir slinki. Taču, pirmkārt, dažreiz mēdzat pārcensties ar anonimizēšanu. Otrkārt, algas paaugstināšana, lai gan nepieciešama un kopumā atbalstāma, tomēr neatrisina tiesu darbinieku noslodzes problēmu. Ja tiesu darbinieki bija pārslogoti jau pirms nolēmumu anonimizācijas pienākuma uzlikšanas, tad algas palielināšana šo pārslodzi nemazinās (te būtu analoģija ar Ford konveijeru: ja darbiniekam motora salikšanai nepieciešams 5 min., tad pie algas palielinājuma kaut vai 100 reizes tas pats darbinieks tajās pašās 5 min. nevarēs papildus motoram salikt vēl karburatoru). Te tiešām ir akmens TM un TA lauciņā, jo, manuprāt, ikvienam saprātīgam un loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka papildus darbību veikšanai ir nepieciešami papildus laika un visi pārējie resursi. Ja tiek atzīts, ka ar esošo darbinieku skaitu bija nepietiekami, lai viņi efektīvi un bez pārslodzes pildītu līdzšinējos pienākumus (protokolu un pavadrakstu noformēšana, lietas materiālu iešūšana u.tml.), tad kāda mārrutka pēc kāds TM un TA domā, ka tas pats darbinieku skaits, kas jau tā netiek galā ar līdzšinējiem pienākumiem, tiks galā vēl ar jauniem pienākumiem.



P.S. ja patiesībai atbilst tas, ka TA palīgu mācībās ir atzinusi problēmas ar programmatūru, tad nevajadzēja pūst miglu acīs šīs nedēļas JV, bet skaidri un gaiši gan JV, gan tiesas.lv atzīt, ka ir problēmas ar programmatūru, kas, teiksim, līdz 01.11.2013. tiks atrisinātas. Un padomāt, vai tiešām problēma ir tikai programmatūras kļūdās, bet ne tajā, ka noslogotiem palīgiem tiek uzlikti papildus pienākumi.

No otras puses, ja katram tiesnesim ir pa vienam palīgam un sekretāram, tad nu gan visiem trijiem kopā vajadzētu tikt galā ar saviem līdzšinējiem pienākumiem un nesūdzēties par kādu īpašu pārslodzi. Ja kļūdos, tad paskaidrojiet, kas ir par iemeslu pārslodzei.

lai kā es gribētu, nevienu nolēmumu es nevaru anonimizēt, jo mans dators \"uzkaras\", tiklīdz mēģinu anonimizēt.

Turklāt Tiesu administrācija publiski varēja arī pateikt to, ko teica mācībās - TA salaida dēlī tiesu nolēmumu migrēšanu uz anonimizācijas sistēmu, līdz ar to tā uzkārās, tādēļ pie tiesnešu palīgiem nolēmumi anonimizācijai nonāk ar pamatīgu nokavēšanos, lēni.

Citādi visi vaino tiesas un tiesnešu palīgus, ka mēs esam slinki utt., ka reāli tiesas darbinieks ne pie kā nav vainīgs, tik pie tā, ka strādā tiesā laikam...

Domāju, ka Jelgavas tiesu darbinieku vēstule ir pareizais solis jautājuma risināšanā. Bet kāpēc tikai Jelgavas? Visiem Latvijas tiesās strādājošajiem jāņem sava dalība! Rakstiet, rīkojiet tikšanās. Piekrītu, ka tas būtu TA darbs anonimizēt nolēmumus. Par tiesu darbinieku noslodzi tik daudz nezinu, bet par tiesnešu gan. Ka tiesnešiem nav laika pat iepazīties ar jaunāko tiesu praksi, ka spriedumu rakstīšana notiek arī sestdienās un svētdienās mājās, spriedumus tiesneši raksta līdz vēlam vakaram darbā. Ne vienmēr, bet gadās. Atalgojums neadekvāts, tieši tāpat kā tiesu darbiniekiem. Man cilvēki ir prasījuši, kādēļ es nestrādājot par tiesnesi. Es labprāt strādātu, bet ne par šādu atalgojumu un darba noslodzi. Zinu vairākus jaunus cilvēkus, kas ir strādājuši par tiesnešiem, bet pēc neilga laika šo darbu atstājuši. Tiesnesis un tiesu darbinieki, ņemot vērā atalgojumu, lielā mērā strādā uz entuziasma pamata. Bet tomēr, tas nav iesmesls vienkārši nepildīt uzlikto pienākumu. Tik daudzus gadus cīnījāmies, lai tiesu nolēmumi būtu pieejami. Panācām to, bet atkal nekā, jo tiesas noteiktu iemeslu dēļ atsakās to darīt. Bet kur ir mūsu –likumu piemērotāju –vaina?

Sarkasms vietā, taču man nav īsti padoma kā rīkoties.

Taču. Jebkuram ar tiesu sistēmu saistītam cilvēkam ir zināms par fiziski neizpildāmo darba apjomu, tas, ka visās instancēs un kategorijās daļa spriedumu ir pieejami pēc termiņiem utt., taču neraugoties uz to KĀDS ir izdomājis uzlikt vēl kaut kādus pienākumus tiesas darbiniekiem, turklāt nesaistītus ar tiesas funkcijām.

Pirmkārt, domāju, ka Jūs kā tiesnesis piekritīsiet, ka likums principā nevar būt juridiski nepamatots, jo pats likums noteic, kas ir juridiski pamatots un kas nav (es šajā gadījumā nerunāju par likuma neatbilstību Satversmei un tamlīdzīgi, kas ir Satversmes tiesas kompetencē). Juridiski nepamatots var būt prasības pieteikums vai sūdzība, jo neatbilst likumā noteiktajam, taču juridiski nepamatots nevar būt likums (likums nevar būt atbilstošs vai neatbilstošs pats sev).

Otrkārt, piekritīsiet, ka, pat ja likums tiešām ir grūti izpildāms (attiecībā uz konkrēto jautājumu likums nav neizpildāms per se, jo rajona (pilsētas) tiesas taču atsevišķus nolēmumus publicē; arī Senāts šodien vienu lēmumu ir publicējis), tas nav attaisnojums, lai to nepildītu. Jūs kā tiesnesis taču neatbalstītu lietas dalībnieka argumentu kādu saistību neizpildei tikai tāpēc, ka, redz, dalībnieks attiecīgo likumu, kas noteic, ka saistības ir jāpilda, uzskata par \"juridiski nepamatotu\". Jūs taču nepieņemtu kasācijas sūdzību pusgadu pēc termiņa beigām, ja sūdzības iesniedzējs pateiktu, ka likumā noteiktais 30 dienu termiņš ir juridiski nepamatots?! Likums ir jāievēro un jāpilda, kamēr tas ir spēkā. Ja likumā ir kļūdas, tad tās ir labojamas ar juridiskās metodes palīdzību, likuma grozījumiem vai konstitucionālās tiesvedības ceļā. Piederība tiesu varai nevis pieļauj vaļīgāku pieeju likumā noteikto pienākumu izpildē, bet tieši otrādi vēl jo vairāk uzliek atbildību likumu ievērošanā un izpildē. Savādāk iznāk \"Kas atļauts - nepildīt likumu - Jupiteram (tiesnesim), nav atļauts vērsim (cilvēkam parastajam)\".

Treškārt, piekrītu Jums, ka likums šajā jautājumā ir nedaudz brāķis, jo, manuprāt, tajā ir noteiktas nepamatoti augstas anonimizācijas prasības attiecībā uz publiskojamiem nolēmumiem. Taču arī tiesas šim jautājumam pieiet dažādi. Iepriekš jau minēju piemēru, kad viens tiesnesis juridisko personu firmas neanonimizēja, bet cits tiesnesis tajā pašā tiesā juridisko personu firmas anonimizēja. Paši varat iedomāties, kuram tiesnesim, tiesneša palīgam vai sekretāram bija vairāk darba. Līdz ar to vaina ir ne tikai un ne tik daudz likumā, bet gan tā piemērošanā.

Ceturtkārt, cik zinu, konkrētā likuma regulējuma izstrādē piedalījās arī tiesneši, tāpēc pārmest tikai TM, ministram un likumdevējam arī nevar. Turklāt nav jau liegts šo problēmu risināt. Tiesu darbinieku vēstule zināmā mērā ir viens, lai gan neliels, solis uz to. Turklāt, kā jau viens no komentētājiem norādīja, tiesu darbinieki paši ir nonākuši pretrunā ar sevi. Respektīvi, viņi fiziski (nav laika) nevar izpildīt likuma prasību anonimizēt un publiskot nolēmumu, taču, ja tiks palielināta alga, tad gan to varēšot izdarīt. Tas būtu tas pats, ja es pateiktu, ka es fiziski nevaru lidot, jo man nav spārnu kā putnam, bet ja man samaksās miljonu, tad pēkšņi man tie spārni uzradīsies; var arī miljardu samaksāt, bet tas cilvēku par putnu nepārvērtīs. Ja esošajiem tiesu darbiniekiem nav laika anonimizēt nolēmumus, tad tāds viņiem nebūs arī pēc algas pielikuma, jo arī pēc 50-100 latu algas pielikuma dienā joprojām būs tās pašas 24 stundas.

Piektkārt, ja daļa no problēmas tiešām ir programmatūras kļūdas un dzelžu (datoru) veiktspēja, tad tiešām TA un TM amatpersonām būtu jāvelta prezidenta Bērziņa \"Čaļi, pa galvu vajag! Ilgi neesat sisti\". Uzaiciniet TM valsts sekretāru un TA vadītāju, lai šamie, piemēram, Augstākajā tiesā gan tiesnešiem, gan darbiniekiem nodemonstrē augstāko pilotāžu kā ar \"gļukaino\" programmu un nederīgiem dzelžiem anonimizēt un publiskot nolēmumus.

Aizdomājos, varbūt arī man turpmāk nepildīt tiesību normas, kas man liekas nepareizas, netaisnīgas, atsaucoties uz nekompetento likumdevēju un slikto ministru...Varbūt nepildīt arī tiesu nolēmumus, jo tiesnesis bija nekompetents un netaisnīgs...

Tiesām (arī Senātam) vispār nav ko pārmest,

ATBILDĪGI IR nekompetentie TM, ministrs un likumdevējs, kuri radījuši, virzījuši un pieņēmuši fiziski neizpildāmu, juridiski nepamatotu likumu.

Un viss.

Tad jau mēs laikam esam DIS(ā) :-D

Tā kā tiesu darbinieku datori nereti netiek galā ar anonimizācijas prasīgajām programmām, tad nolēmumi teksti tiek anonimizēti manuāli - TIS (ā) ievietoto nolēmumu pārrakstot ar roku, noskanējot un ievietojot DIS(ā). Teksti ir ievietoti, bet nav redzami, jo tos anonimizācijas nolūkos pārraksta ar neredzamu tinti.

Un vēl viena lieta.

Lai arī no 01.09.2013. ir spēkā norma, kas noteic pienākumu publicēt spēkā stājušos nolēmumus, šajā normā noteiktā pienākuma izpilde drīzāk ir izņēmums. Piemēram, līdz vakardienai bija pieejami atsevišķu rajona (pilsētas) tiesu nolēmumi civillietās. Joprojām nav pieejams neviens apgabaltiesas (ne Rīgas, ne pārējo četru), Augstākās tiesas Civillietu palātas un Senāta Civillietu departamenta nolēmums. Vai tiešām pusotra mēneša laikā neviena no minētajām tiesām nav taisījusi nolēmumu civillietā, kas ir stājies likumīgā spēkā. Par Senātu vispār nerunāšu - it kā likumā noteikts, ka visi Senāta nolēmumi nav pārsūdzami un stājās spēkā ar pasludināšanas brīdi. Vai tiešām Senāts no 01.09.2013. nav pasludinājis nevienu nolēmumu (tiesu kalendārs rāda ko citu)? Atvainojos par rupjību, bet ja pat Senāts \"liek mīkstu\" un nepilda likumā noteikto, tad ko var pārmest zemāku instanču tiesām? Ar kādām morālām tiesībām tiesa var spriest tiesu un noteikt sodu par likuma nepildīšanu privātpersonām, ja tā pati apzināti pārkāpj likumu, nepildot tajā noteiktos pienākumus?

Redziet, ja runa ir par Augstākās tiesas mājas lapā publicēto Senāta 2013.gada ??? spriedumu civillietā ??? \"Par bērna interešu aizsardzību, prasītājam atsakoties no prasības paternitātes lietā\", tad, strikti formāli vērtējot, Senāts pats ir pārkāpis likuma \"Par tiesu varu\" normas, kas regulē nolēmumu pieejamības jautājumus. Tajā pašā laikā es personīgi netaisos Senātam kaut ko par to pārmest, jo uzskatu, ka šajā spriedumā ir ietvertas ļoti būtiskas juridiskas atziņas bērnu tiesību jomā un arī procesuālo tiesību jomā, un šāds spriedums nebūtu kā svece jātur zem pūra. Taču cita lieta ir, ka Senāts šajā gadījumā likumu tomēr ir pārkāpis, tāpēc beidzot būtu jāsakārto nolēmumu anonimizācijas/neanonimizācijas, pieejamības un publiskošanas jautājumi; līdz šim rodas iespaids, ka tiesu varas augstākās amatpersonas šajā jomā kuļas kā vistas pa pakulām, imitē kaut kādu darbību, bet reāli efektīvi risinājumi šim, manuprāt, vienkāršajam un elementārajam jautājumam joprojām tā arī nav rasti. Tā vietā lai sadarbotos tiesu varas pārstāvji meklē utis viens otra kažokā un cenšas kārtējo likumā noteikto pienākumu novelt viens uz otru (Tiesu administrācija uz tiesu darbiniekiem, tiesu darbinieki uz Tiesu administrācija), bet darbs tā arī paliek nepadarīts un likumā noteiktais ir tik vien kā uz papīra izžuvusi tinte.

aaahahahahahahaha

Protams, ka dzīvnieku vārdi tiek anonimizēti, it sevišķi, ja dzīvnieki tiek pieaicināti kā procesa dalībnieki vai liecinieki. Tāpat lietās tiek anonimizēti dievību un dēmonu vārdi, piemēram, dēmons Šimons Ketebi tiek anonimizēts ar (ŠK), savukārt attiecībā uz galvenajiem dēmoniem ir savas nianses, piemēram, Beliāls, tiek anonimizēts ar abreviatūru (VID), Astarots - (VDI), Abruptums - (PTAC). Ne velti Latvijas Universitāte plāno ieviest maģistra programmu anonimizēšanā.

Viens no hītiem,ko nācies šajā sakarībā dzirdēt, ir tāds,ka sistēma par visu varas makti grib,lai anonimizē arī dzīvnieku vārdus.

Nevienam nebūs zināt,ka personas x zirgu sauc Ansis,bet viņa kaimiņa y suni sauc par Džeri.

Un tomēr patiesībā prasītos nodrošināt kaut kādu pieeju arī šo sensitīvo lietu nolēmumiem - it sevišķi motīvu daļai, kurā izteiktās tēzes visvairāk interesē esošos un topošos juristus. Arī ECT sensitīvajās lietās, kur dalībnieku identitāti neizpauž, nolēmuma motivācija tomēr ir tikpat pieejama kā citās. Citādi iznāk, ka ar tiesu prakses tendencēm un atziņām konkrētu kategoriju lietās parastam mirstīgajam vispār nav lemts iepazīties. Atceramies kaut vai piemēru ar līdz nemaņai anonimizēto Senāta paternitātes lietu, kam pat numurs bija slepens.

Jūs nedaudz sabiezināt krāsas! Tiesu darbinieki ar Windows 95 operētājsistēmu datorā un 256 Mb operatīvo atmiņu spēj darīt brīnumus. Anonimizācijas beta versija darbojas čabēdama.

Jums pilnīga taisnība, tā ir!

Problēmas rodas, kad atklātā civillietā tiesa pārkopē šos datus savā spriedumā no lietas, kas skatīta slēgtā sēdē, vai arī savādāk izmanto šīs lietas materiālus, bieži pat neaizdomājoties, ka šī informācija nav publiskojama. Piemēram, vienā Administratīvās tiesas nolēmumā bija sīki un smalki analizēts, no kura laika līdz kuram laikam persona bija rīcībnespējīga, kāpēc viņa bija rīcībnespējīga, saistībā ar personas pieteikumu pret Finansu ministriju par zaudējumu atlīdzinājumu.

tik joks ir tāds, ka lielākajai daļai tiesu darbinieku, kam šis te jaukais darbiņš ir jāveic, nemaz to nevar izdarīt, jo tehnika par vecu, programmatūra nevelk...:)