Šā gada 24. martā "Jurista Vārda" numurā tika publicēts zvērinātas advokātes Danas Rones raksts par pārstāvības pieļaujamību laulību šķiršanas lietās tiesā. Kopš 2011. gada 1. februāra gadījumos, ja starp laulātajiem nepastāv strīdi, Latvijā laulību var šķirt arī zvērināti notāri. Šajā rakstā tiks turpināta aizsāktā tēma, apskatot pilnvarojuma pieļaujamību, kā arī atsevišķus citus problēmjautājumus laulības šķiršanas procesā pie zvērināta notāra.
Jautājums par pilnvarojuma pieļaujamību, šķirot laulību pie zvērināta notāra, netiek vērtēts viennozīmīgi. No vienas puses, laulības šķiršana un no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošie prasījumi ir izteikti personiski, tādējādi pilnvarojums trešajai personai risināt citu personu ģimenes tiesību jautājumus būtu apšaubāms. No otras puses – Civillikuma (turpmāk – CL) Ģimenes tiesību daļa nesatur viennozīmīgu, imperatīvu normu, kas noteiktu, ka laulības šķiršanas procesā ir nepieciešama laulātā personiska klātbūtne. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz citiem ģimenes tiesību jautājumiem, piemēram, laulības noslēgšana (CL 56. pants), iesniegums par paternitātes atzīšanu (CL 155. pants), laulības līguma noslēgšana (CL 115. pants), CL tieši un nepārprotami nosaka prasību pēc pušu personiskas klātbūtnes, būtu secināms, ka attiecībā uz laulības šķiršanu tā ir apzināta likumdevēja griba. Pilnīga pārstāvības izslēgšana laulības šķiršanas procesos dažkārt varētu radīt personām nesamērīgus tiesību ierobežojumus.
Arī Notariāta likums (turpmāk – NL), kas detalizētāk nosaka laulības šķiršanas procesu pie zvērināta notāra, tiesību normas par pilnvarojuma pieļaujamību nesatur. Līdz ar to jautājums par pilnvarojuma pieļaujamību būtu vērtējams, ņemot vērā likuma mērķi un laulības šķiršanas procesa pie zvērināta notāra specifiku, kā arī pēc analoģijas regulējumam, kāds ir noteikts laulības šķiršanai tiesā.
Strīdus un bezstrīdus laulību šķiršanas īpatnības
Vispārīgi laulības šķiršanas lietas tiesā izskata, piedaloties abām pusēm (CPL 236. panta pirmā daļa). Kā to paredz CPL 236. panta trešā daļa, pilnvaroto pārstāvju piedalīšanās tiesas sēdē ir izņēmums no šī vispārīgā principa:1 "Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos." Analoga satura regulējums ir iekļauts CPL 244.4 pantā, kas regulē pušu piedalīšanos tiesas sēdē lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Kādēļ tiesā tik būtiska ir pašu laulāto klātbūtne?
Tiesās tiek skatītas laulību šķiršanas lietas, ja starp laulātajiem pastāv strīdi. Lai atrisinātu šos strīdus, tiesai ir jāvērtē apstākļi un jāiegūst pierādījumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes