ŽURNĀLS Numura tēma

28. Jūlijs 2015 /Nr.29 (881)

ECT ir atvērusi “Pandoras lādi” ierobežojumiem interneta vidē
8 komentāri
Asoc.prof.
Artūrs Kučs
 

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

Kā atšķiras ECT Lielās palātas šā gada 16. jūnija sprieduma argumentācija no 2013. gada 10. oktobra ECT sprieduma? Vai šāds ECT spriedums, kā arī vairāku tiesnešu atsevišķās domas ir pārsteigums?

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas 2013. gada 10. oktobrī pieņemtais spriedums lietā Delfi pret Igauniju bija pirmais, kurā ECT pauda nostāju jautājumā par to, vai interneta vietnei – konkrētā gadījumā ziņu portālam – ir jāatbild par portālā publicēto lasītāju anonīmo komentāru saturu. Līdz šim pieņemtā un starptautiskajos dokumentos atspoguļotā prakse pamatojās uz principu notice take down – pienākums izdzēst aizskarošus komentārus, tiklīdz interneta vietnes administrators ir ticis informēts par tiem. Respektīvi, interneta vietnes atbildība iestājās tikai tad, ja aizskartā persona vai kāds lasītājs bija nosūtījis informāciju par aizskarošajiem komentāriem, bet portāls bija atsacījies tos dzēst. ECT palāta savā spriedumā mainīja šo līdz šim iedibināto principu, pasludinot, ka arī interneta vietne var būt līdzatbildīga par lasītāju anonīmo komentāru saturu, pat ja portāla administrācija nav tikusi par šiem komentāriem informēta.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
29. Jūlijs 2015 / 10:11
3
ATBILDĒT
Tiešām šitais teksts: "Skaidrs gan ir tas, ka ECT spriedums veicinās portālu pašcenzūru un interneta mediju brīvība turpmāk varēs tikt pakļauta daudz lielākiem ierobežojumiem, liedzot sabiedrībai saņemt alternatīvu informāciju", ir nu galīgi greizs. It kā jau cienījams autors, bet raksta galīgās muļķības. Ir taču jānošķir informācija, ko pasniedz portāls, no lasītāju komentāriem pēc šīs informācijas. Neviens nevar aizliegt portāliem publicēt patiesu un objektīvu informāciju un klāt pie tā savu autora viedokli par šo informāciju. Vai ļaut lasītājiem rakstīt savu viedokli (komentāru), tā ir portāla paša izvēle. Bet nav pieņemams, ka lasītāji anonīmi raksta rupjības un apvainojumus kādam cilvēkam, cilvēku grupai, vai organizācijai. Ir elementāri saprotams, ka tādus komentārus ir jāizdzēš. Realitētē pēdējā laikā dzēš ne tikai tādus komntārus, bet arī tādus komentārus, kas nav ne rupji, ne aizskaroši, bet, kas nesakrīt ar raksta autora viedokli.
Zirnis > anonīms
29. Jūlijs 2015 / 10:22
3
ATBILDĒT
Spriedumu lasījāt vispār pirms rakstat? Spriedumā ir skaidrā valodā pateikts, ka komentāri ietilpst attiecīgā MEDIJA (piem., portāla) saturā. Vajag izlasīt spriedumu pirms raksta komentārus.
anonīms > Zirnis
29. Jūlijs 2015 / 11:11
3
ATBILDĒT
Un kas no tā mainās? To dziļo domu nesapratu? Protams, ka viss, kas ir redzams uz ekrāna, tas viss ietilpst medija saturā, a kā citādi? Un autori ir atbildīgi, lai saturā nebūtu rupjību, apvainojumums, apmelojumu, aicinājumu uz vardarbību. Mūsu mēdīji dimežēl tikai tāpēc vien liek dažus rakstus, lai kurinātu starpnacionālo naidu ar krieviem un apslēpti aicinātu uz vardarbību.
Baraks Osama > anonīms
29. Jūlijs 2015 / 12:36
1
ATBILDĒT
Tieši tā - ja komentāri tagad pilda "alternatīvas informācijas" lomu, tad nonākšana līdz šādai situācijai atkal ir pašu mediju apzināta izvēle. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai ieguldītu laiku un enerģiju, kā arī algotu kompetentus žurnālistus, uz ātru roku tiek uzcepts kaut kas vienpusējs vai angažēts ar domu "ja kāds kaut kam nepiekrīt, lai izpaužas komentāros". Liepājas tiesas spriedums un tā atspoguļojums ir labs piemērs. Galvenais pirmajiem un ātrāk sacelt ažiotāžu un izprovocēt uz skaļiem un nepārdomātiem komentāriem (kā tu nostāsies noziedznieku, vēl jo vairāk par pedofiliem nodēvētu cilvēku pusē) ar tiesu varu pilnīgi nesaistītām augstām amatpersonām un politiķiem, nevis sagaidīt pilno spriedumu, sameklēt un sazināties ar iesaistītajām personām, tiesību speciālistiem un citiem, kas varētu kaut ko kompetenti pateikt pēc būtības. Tāpēc arī es aizvien biežāk laiku pavadu angļu (retāk vācu un franču) informatīvajā telpā, jo pret DELFI un pārējo vietējo portālu brīžiem galvassāpes uzdzenošo diletantismu tie ir kā diena pret nakti. To var teikt kā par materiāliem, tā komentāriem.
Zirnis > anonīms
29. Jūlijs 2015 / 12:27
0
ATBILDĒT
Nu tad tikko atzināt, ka Jūsu šis teksts ir pilnīgi aplams un greizs: "Skaidrs gan ir tas, ka ECT spriedums veicinās portālu pašcenzūru un interneta mediju brīvība turpmāk varēs tikt pakļauta daudz lielākiem ierobežojumiem, liedzot sabiedrībai saņemt alternatīvu informāciju", ir nu galīgi greizs. It kā jau cienījams autors, bet raksta galīgās muļķības. Ir taču jānošķir informācija, ko pasniedz portāls, no lasītāju komentāriem pēc šīs informācijas."

(1) Komentāri ir daļa no mediju portāla satura;
(2) Uzliekot pienākumu dzēst/ierobežot komentārus, tiek ierobežota mediju brīvība un veikta portāla pašcenzūra (jo komentāri ir daļa no mediju satura);
(3) Tātad Artūra Kuča izteikums par pašcenzūru ir pilnīgi pamatots.
anonīms > Zirnis
29. Jūlijs 2015 / 13:24
1
ATBILDĒT
Pašcenzūra ir tad, kad cenzē sevi, bet cenzūra ir tad, kad cenzē citus. Tiesiskā valstī portāli drīkts rakstīt pilnīgi par visām tēmām un izteikt par to savu viedokli. Cenzūra ir aizliegta. Bet anonīmos komentārus pie šiem rakstiem, kas ir rupji, kas ir apzināti nepatiesi, kas aizskar godu un cieņu, portāliem ir pienākums dzēst.
Baraks Osama > Zirnis
29. Jūlijs 2015 / 12:40
0
ATBILDĒT
Izskatās, ka viedokļu atšķirībai par cēloni ir valodnieciskas nianses. Gan es, gan daudzi citi ar vārdu "pašcenzūra" saprot to, ko ar savu radošo darbību dara pats autors, nevis kāds cits, kas palīdz nogādāt informāciju sabiedrībai. Komentāri var būt daļa no mediju satura, bet konkrētais medijs nav to autors, bet tikai starpnieks, kas komentētājiem "ierīko skatuvi uzskatu paušanai".
Baraks Osama
28. Jūlijs 2015 / 10:37
3
ATBILDĒT
Kāds gan sakars lasītāju komentāriem ar pašcenzūru? Ar pašcenzūru es saprotu to, ka medijs atsakās atspoguļot kādu notikumu vai viedokli, jo izjūt netiešu spiedienu vai draudus no valsts vai kāda cita varas nesēja puses (pat, ja formāli šāda spiediena nav). Savukārt lasītāju komentāru dzēšana vai vispār atteikšanās no tiem ir jau kas cits, kam absolūti nevajadzētu skart paša medija veidoto ziņu saturu. Sabiedrībā kaut kā pamanījusies iesakņoties pārliecība, ka komentāru rakstīšana interneta resursos ir ikviena tiesības, bet pašiem resursiem attieksmē pret komentāriem ir pienākums būt objektīviem un neitrāliem. Cik zinu, vārda brīvība neparedz tiesības prasīt, lai kāds cits uz sava rēķina publicē manu viedokli - vai tas būtu ziņu portāls, avīze vai kāds cits. To izvēlas darīt pats medijs, lai audzētu savus apmeklējuma rādītājus un tam būtu, ko likt galdā reklāmdevējiem. Iedomāsimies divus portālus ar citādi identisku ievirzi un satura apjomu. Viens publicē tikai rakstus un ziņas, kā tradicionāli darījušas avīzes un žurnāli. Otrs titullapā liek intriģējošus virsrakstus ar nepabeigtu domu ("Noteikta nākamo olimpisko spēļu rīkotāja" pretēji "Nākamās olimpiskās spēles rīkos Tokija"), piedāvā iespēju ar vienu klikšķi izplatīt saites sociālajos tīklos, kā arī ļauj lasītājiem komentēt saturu (un attiecīgi mudina tos atkal un atkal atgriezties, lai redzētu, kā virzās diskusija un cik plusiņus kāds komentārs saņēmis). Otrais viennozīmīgi būs populārāks un interesantāks gan reklāmdevējiem, gan pašiem lasītājiem, attiecīgi arī pelnošāks. Šajā ziņā norāde uz portālu komercializāciju un labuma gūšanu no komentēšanas ir pilnīgi pamatota. Tā kā ar regulējumu kibertelpā ir švaki, vidējais biznesa modelis tur izveidojies stipri anarhisks. No šīs pašas sērijas ir diskusijas par to, vai lietotājam ir tiesības bloķēt reklāmas portālos (ir daži, kas uzskata, ka tā tiek pārkāptas autora tiesības uz mājaslapas kā darba nesagrozīšanu) u.tml.
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Numura tēma
ECT spriedums lietā Delfi pret Igauniju: interneta ziņu portāla atbildība par lietotāju komentāriem
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju,1 kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem. ECT ...
Dace Šulmane
Numura tēma
Eiropas Cilvēktiesību tiesas galavārds lietā Delfi AS pret Igauniju
2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta (17 tiesnešu sastāvā) ir teikusi savu galavārdu strīdīgajā interneta mediju lietā Delfi AS pret Igauniju,1 atzīstot, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par ...
Kristīne Līce
Numura tēma
ECT Lielā palāta ir daudz piesardzīgāka

Viedoklis par ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Delfi pret Igauniju", atbildot uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem.

1 komentāri
Numura tēma
Delfi spriedums – no cita skatpunkta
Ieva Krūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulības šķiršana pie zvērināta notāra – pilnvarojuma pieļaujamība un citi problēmjautājumi
Šā gada 24. martā "Jurista Vārda" numurā tika publicēts zvērinātas advokātes Danas Rones raksts par pārstāvības pieļaujamību laulību šķiršanas lietās tiesā. Kopš 2011. gada 1. februāra gadījumos, ja starp laulātajiem ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS