ŽURNĀLS Tiesību prakse

Publisko iepirkumu likuma 38. panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā.

Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu. Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma.