ŽURNĀLS Tiesību prakse

Par komercķīlas tiesību izlietošanu

Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nedod tiesības nodrošinātajam kreditoram pārdot komercķīlas devēja mantu bez tiesas atļaujas. Uzņēmumu reģistrā iesniegts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu attiecībā uz komercķīlas devēju ir uzskatāms arī par tiesisku šķērsli, kas liedz valsts notāram izskatīt komercķīlas ņēmēja paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra R. Baloža
2009. gada 12. jūnija lēmums Nr. 1-5/117

Lietas apstākļi

Uzņēmumu reģistrā saņemts tiesas lēmums, no kura redzams, ka komercķīlas devējam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta. Savukārt komercķīlas ņēmējs lūdz reģistrēt komercķīlu reģistrā paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, jo komercķīlas devējs nav izpildījis uzņemtās saistības. Lietā tiek sniegta atbilde, vai šādā gadījumā Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs reģistrēt paziņojumu.

Galvenā valsts notāra atziņas

No Komercķīlas likuma 42. panta pirmās daļas izriet, ka priekšnoteikums komercķīlas tiesību izlietošanai ir paziņojuma iesniegšana par komercķīlas tiesības izlietošanu Uzņēmumu reģistram. Paziņojums atspoguļo ķīlas ņēmēja nodomu izlietot komercķīlas tiesību.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu liedz nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu, bet tieši nenosaka Uzņēmumu reģistra valsts notāra pienākumus, saņemot komercķīlas ņēmēja paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu. Tomēr, tulkojot Maksātnespējas likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu sistēmiski ar Komercķīlas likuma 43. panta pirmo daļu, secināms: ja Uzņēmumu reģistrā iesniegts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tas ir uzskatāms par tiesisku šķērsli paziņojuma reģistrācijai.