ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Novembris 2016 /Nr.44 (947)

Eventuāls nodoms vai netiešs nodoms
2 komentāri
Dr. habil. iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors 

Jautājums ir par to, vai krimināltiesībās netiešs nodoms un eventuāls nodoms ir viens un tas pats nodoma veids un kā šis jautājums saistīts ar kukuļdošanu, izmantojot starpnieku starpvalstu koruptīvos biznesa darījumos, kuru atmaskošanas pieredze Latvijā ir visai minimāla. Runa ir par netieša nodoma jēgu un saturu formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, kas saskaņā ar Latvijas krimināltiesībām tiek atzīti par pabeigtiem ar prettiesiskās darbības izdarīšanu vai tās neizdarīšanu. Problēma aktualizējās sakarā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupas tipoloģijas par starpnieku lomu ārvalstu amatpersonu kukuļošanā pausto atziņu ieviešanu Latvijā.1

Nav noliedzams, ka Latvijas krimināltiesību sistēmas tālāka attīstība un normu pilnveides process ir saistīts ar ārvalstu krimināltiesību izpēti un labākās pieredzes pārņemšanu.

Taču šajā procesā rūpīgi jāizvērtē, kā ārvalstu attiecīgais normatīvais regulējums un likuma piemērošanas prakse iekļaujas Latvijas krimināltiesību sistēmā, jāizpēta krimināltiesību teorijas atziņas vēsturiskā aspektā, vai risināmais jautājums jau nav regulēts Krimināllikumā (turpmāk – KL) citādā veidā ar tādu pašu mērķi, vai risinājums nav panākams esošā normatīvā regulējuma ietvaros normas interpretācijas ceļā un likuma praktiskajā piemērošanā (judikatūrā).

Latvijas krimināltiesībās nodoms kā personas psihiskās darbības izpausme ārējā pasaulē tieša vai netieša nodoma veidā tiek saistīts ar noziedzīga nodarījuma pamatpazīmēm – darbību vai bezdarbību (formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos) vai kopā ar kaitīgajām sekām, ja tās paredzētas konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā (materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos).

Lai atzītu kādu reālajā pasaulē izpaudušos personas darbību vai bezdarbību par kriminālā kārtā sodāmu, ir jākonstatē tādu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums (noziedzīga nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse), kas paredzēts KL Sevišķās daļas panta vai tā daļas (punkta) dispozīcijā kā attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Darbība vai bezdarbība (pasīva darbība) kā cilvēka apzināta gribas izpausme reālajā pasaulē tiek realizēta ar tiešu nodomu, kas fiksēts KL 9. panta otrajā daļā – noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi.

Ar tiešu nodomu veikta darbība ir personas apzināta aktīva viņas gribas izpausme gadījumos, kad persona vēlas to veikt reālajā dzīvē, jo citādi (bez apzinātas gribas izpausmes) darbību izdarīt nav iespējams. Neapzināta darbība krimināltiesiskā izpratnē nav kriminālsodāma.

Savas rīcības pieļaušana tieša nodoma izpratnē atbilstoši KL 9. panta otrās daļas jēgai ir personas apzināta bezdarbība (pasīva darbība), kas ir kriminālsodāma, ja persona, kurai saskaņā ar tiesību normu, līgumu, radniecības vai citu personisko attiecību dēļ u.tml., ir bijis uzlikts pienākums rīkoties noteiktā veidā, bet viņa šo prasību nav pildījusi, kaut gan ir bijusi reāla iespēja to izpildīt.2

Netiešs nodoms Latvijas krimināltiesībās tiek saistīts tikai ar darbības vai bezdarbības kaitīgajām sekām, ja tās KL paredzētas konkrēta noziedzīga nodarījuma pazīmju skaitā. Vārds "pieļāvusi" KL 9. panta otrās daļas kontekstā nav attiecināms uz netiešu nodomu.

Likuma piemērošanas prakse veidojas uz pieredzes pamata, un judikatūra nevar veidoties, ja process nenonāk līdz tiesu instancēm.

Bez darbības, bezdarbības un kaitīgajām sekām (noziedzīga nodarījuma pamata pazīmes) citas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas iekļautas kāda konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā (papildu pazīmes), piemēram, cietušā vecums vai tā bezpalīdzības stāvoklis, paredz nodarījuma īpašus apstākļus, bet tiešā veidā tās (papildu pazīmes) nav norādītas nodoma jēdzienā, kura saturs izriet no KL 9.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
aldis
2. Novembris 2016 / 10:43
6
ATBILDĒT
Man kauns katru reizi lasīt tās muļķības, ko cienījamais profesors katru reizi saraksta, savu veco padomju tiesību skolu mēģinot saskaņot ar atzītu ārvalstu tiesību teoriju. Ir trīs nodomu veidi: tiešs, nekonkrēts un eventuāls. Abi pēdējie pēc padomju teorijas ir netieša nodoma veidi. Eventuāls nodoms pēc rietumos atzītas teorijas ir trešais "vājākais "nodoma veids.
https://www.iurastudent.de/content/b-formen-des-vorsatzes
https://www.iurastudent.de/content/iii-dolus-eventualis-eventualvorsatz
https://de.wikipedia.org/wiki/Eventualvorsatz
http://www.juraforum.de/lexikon/bedingter-vorsatz
Un nav ko mēģināt savu padomju teoriju saskaņot ar Šveici vai Vāciju.
Māris Leja
1. Novembris 2016 / 18:34
0
ATBILDĒT
Rakstā atzīts, ka līdz 2012.gada 13.decembra grozījumiem, kad ar likumu nostiprināts, ka formāla sastāva noziedzīgu nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, Latvijas krimināltiesībās pastāvēja padomju laikos pieņemtais uzskats par netieša nodoma iespējamību formālos sastāvos. Līdz ar to jājautā, kāpēc šī pieeja tik kardināli bija jāmaina, kā rezultātā tā tagad būtiski atšķiras no padomju krimināltiesībām un eventuāla nodoma izpratnes Rietumeiropas valstīs mūsdienās? Kas ar to iegūts?
Domājams, ka būtisku ieguvumu nav, jo:
Pirmkārt, izvēloties šādu oriģinālu (no citām valstīm atšķirīgu) risinājumu, tas noteikti radīs lielas neskaidrības praksē, turklāt nebūs iespējams izmantot citu valstu pieredzi.
Otrkārt, ja saskaņā ar profesora doto Krimināllikuma koncepcijas skaidrojumu eventuālais nodoms (papildpazīmju - laika, vietas, cietušā vecuma u.tml. pieļaušana), iekļauts jau mūsu likumā dotajā tieša nodoma tvērumā, tas nozīmē, ka visas tās problēmas, kas saistītas ar eventuāla nodomu ir nevis atrisinātas, bet gan „pārceltas uz tiešo nodomu”, respektīvi, tās kļuvušas par tieša nodoma izpratnes problēmu.
Kā pirmā problēma, ar kuru jāsaskaras, ir jautājums, kāds papildpazīmju apzināšanās (pieļaušanas) līmenis vēl ir pietiekošs tiešam nodomam? Cik vājas aizdomas par papildpazīmju esamību vēl attaisno tieša nodoma atzīšanu, t.i., kāda ir šo papildpazīmju apzināšanās intensitātes zemākā robeža, pie kuras vēl var runāt par tiešu nodomu? Nevienā zinātniskajā publikācijā šis jautājums nav pat pieminēts, nemaz nerunājot par kādu izvērstāku skaidrojumu un analīzi ar konkrētiem prakses piemēriem, lai gan KL 9.panta jaunā redakcija spēkā jau vairāk par trim gadiem. Kā šādā situācijā strādāt praktiķiem?
Treškārt, jaunā koncepcija rada situāciju, kad formālos sastāvos nodoma konstatēšanai noteikts zemāks standarts, nekā materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, jo formālā sastāvā apzināta darbība (bezdarbība) kopā ar papildpazīmju apzināšanos vienmēr veido tikai tiešu nodomu. Savukārt materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos veidojas pilnīgi citāda aina – apzināta darbība (bezdarbība) kopā ar kaitīgo seku un papildpazīmju apzināšanos var veidot tiešu nodomu, netiešu nodomu un pat noziedzīgu pašpaļāvību.
Ceturtkārt, ja rakstā norādīts, ka eventuālais nodoms (papildpazīmju laika, vietas, cietušā vecuma u.tml. pieļaušana) jau ir iekļauts mūsu likumā dotajā tieša nodoma tvērumā, tad kā tad var apgalvot (kas arī minēts rakstā), ka eventuāla nodoma ieviešana sistēmiski neiekļaujas Latvijas krimināltiesību sistēmā. Ja jau eventuāls nodoms jau ir ietverts tieša nodoma tvērumā, tad tas taču jau ir iekļauts Latvijas krimināltiesību sistēmā!
Komentāra noslēgumā jāatzīmē arī tas, ka rakstā izteiktā tēze, ka netiešs un eventuāls nodoms nav identiski jedzieni, ir kas jauns. Katrā ziņā vēl 2014.gadā izdotajā profesora grāmatā „Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Teorētiskie aspekti” netiešs un eventuāls nodoms lietots kā sinonīmi (145.lpp.).
Turklāt jāuzsver, ka eventuāla nodoma izpratne materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos Vācijā, Austrijā un Šveicē ir pilnīgi identiska mūsu izpratnei par netiešu nodomu materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos. Tas nozīmē, ka saskaņā ar rakstā pamatoto koncepciju eventuāls nodoms formālos sastāvos tagad ir ietverts tieša nodoma tvērumā, bet materiālos sastāvos eventuālais un netiešs nodoms joprojām ir sinonīmi!
visi numura raksti
Hennings Jensens
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības tiesības Vācijā
Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas ...
3 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Tieslietu nozarē nodarbinātajiem – jauna arodorganizācija
Pirms divām nedēļām, 18. oktobrī, ir nodibināta jauna – Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozarē strādājošo arodorganizācija, kurā iekļāvusies šā gada februārī ...
Aleksandrs Kuzņecovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība
Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai ...
Tiesību politika
Tiesībsarga apsvērumi par trauksmes cēlēju aizsardzības likumu
"Izdabājot starptautiskam spiedienam par trauksmes cēlēju kontaktpunkta nepieciešamību, Latvija akli izdabā. Tā vietā, lai stiprinātu Valsts kancelejas un Valsts darba inspekcijas veiktspēju, kas līdz šim daļēji ar to jau ir ...
2 komentāri
Lauris Sičovs
Jurista vizītkarte
Lauris Sičovs
AUTORU KATALOGS