ŽURNĀLS Tiesību politika

1. Novembris 2016 /Nr.44 (947)

Tiesībsarga apsvērumi par trauksmes cēlēju aizsardzības likumu
2 komentāri

"Izdabājot starptautiskam spiedienam par trauksmes cēlēju kontaktpunkta nepieciešamību, Latvija akli izdabā. Tā vietā, lai stiprinātu Valsts kancelejas un Valsts darba inspekcijas veiktspēju, kas līdz šim daļēji ar to jau ir nodarbojušās, tiek virzīta ideja par jaunas funkcijas uzdošanu Tiesībsarga birojam. Šāds risinājums ir dārgs un nejēdzīgs," izvērtējot likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" secinājis tiesībsargs Juris Jansons. Savus secinājumus un apsvērumus viņš pagājušonedēļ izvērsti izklāstījis arī Valsts kancelejai adresētā vēstulē.

Valsts kancelejai

Par likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums"

Tiesībsargs 2016. gada 6. oktobrī ir saņēmis Valsts kancelejas vēstuli ar lūgumu:

  1. sniegt viedokli par priekšlikumu virzīt Tiesībsarga biroju par trauksmes cēlēju kontaktpunktu (turpmāk arī – kontaktpunkts);

  2. izvērtēt resursus (tai skaitā papildus nepieciešamos cilvēku un finanšu resursus) kontaktpunkta uzdevuma īstenošanai;

  3. sniegt viedokli par precizēto likumprojektu kopumā, tostarp piedāvāto trauksmes celšanas un aizsardzības mehānismu, kā arī priekšlikumu noteikt Valsts darba inspekciju par atbildīgo iestādi trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršanā.

Daru zināmu, ka esmu iepazinies ar likumprojekta "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" (29.09.2016. versija) saturu un sniedzu šādu viedokli.

1. Likumprojekta "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums" (29.09.2016. versija) 8. pants paredz, ka trauksmes cēlēju kontaktpunkts veic šādus uzdevumus:

· sniedz konsultācijas, tai skaitā anonīmi, par iespējām iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu kompetentajā iestādē;

· apkopo informāciju par kompetentajām iestādēm un par kādiem pārkāpumiem tām iespējams ziņot;

· ja trauksmes cēlēju kontaktpunkts saņem trauksmes cēlēju ziņojumu, to 14 dienu laikā pārsūta kompetentajai iestādei;

· izveido un uztur trauksmes cēlēju tīmekļvietni, kuras mērķis ir vienuviet informēt par trauksmes celšanas mehānismu un iespējām ziņot kompetentajām iestādēm;

· gatavo gada pārskatu par trauksmes celšanu;

· veic sabiedrības informēšanas pasākumus par trauksmes celšanu;

· izstrādā ieteikumus/metodiku iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izstrādei;

· izstrādā ieteikumus/metodiku kompetentajām iestādēm trauksmes cēlēju ziņojumu virzībai un izskatīšanai.

2. Lai runātu par kontaktpunkta uzdevumu nodošanu jelkādai no institūcijām, pirmkārt, ir analizējama attiecīgo uzdevumu būtība. Otrkārt, ir jāapzina institūcijas, kuru funkciju un uzdevumu pamata virzienos jau ietilpst līdzīgu uzdevumu izpilde vai kuras attiecīgos uzdevumus varētu veikt visefektīvāk, vai arī kuras faktiski jau tos veic.

Analizējot trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumus, konstatējams, pirmkārt, ka to būtība paredz informācijas apkopošanu, zināšanu par valsts pārvaldes un citam valsts institūcijām un par to kompetenci noteiktu jautājumu risināšanā. Jāņem vērā, ka informācija par valsts iestādēm būs tā, kuru kontaktpunktam būs jāpārzina detalizēti, lai attiecīgi varētu precīzi konsultēt personas par iespējām iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumu kompetentai iestādei. Pretēji minētajam – informācija par privātajiem trauksmes celšanas mehānismiem, kontaktpunktam būs jāzina tikai vispārīgi.

Otrkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi būtībā paredz komunikāciju ar attiecīgajām valsts iestādēm. Kontaktpunkta uzdevums ir starpinstitūciju darba koordinēšana trauksmes cēlēju mehānisma izveidošanā un attiecīgo iestāžu darba atgriezeniskās saites nodrošināšanā, lai varētu apkopot informāciju gan par trauksmes cēlēju mehānismu izveidi, gan par trauksmes celšanas gadījumiem.

Treškārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi paredz metodisku vadību attiecībā uz trauksmes cēlēju mehānisma ieviešanu valsts iestādēs.

Ceturtkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevumi paredz arī informācijas apkopošanu par trauksmes cēlēju mehānismiem, konkrētiem trauksmes celšanas gadījumiem, to izskatīšanas rezultātiem. Šis uzdevums – būtībā ir veicams katrai valsts iestādei, gatavojot gada pārskatus.

Piektkārt, trauksmes cēlēju kontaktpunkta uzdevums ir arī sabiedrības informēšana par trauksmes celšanu. Šis uzdevums arī ir veicams katrai valsts iestādei par savas kompetences jautājumiem.

3. Tiesībsarga likuma 11. pants paredz tiesībsargam šādas funkcijas:

  1. veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;

  2. sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu;

  3. izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē;

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Novembris 2016 / 17:16
1
ATBILDĒT
„Trauksmes cēlēja" institūta regulēšana ar tiesību normu starpniecību ir tikpat efektīva kā „Iemīlējušās Džuljetas" jēdziena un tiesību apjoma noteikšana ar likuma pantiem. „Trauksmes cēlēja" darbību var vērtēt no politiskās konjuktūras aspekta - kurā brīdī „Trauksmes cēlējs"ir vienkārši „stukačs", kurā brīdī ideoloģiski iedvesmots Pavļika Morozova parauga nacionālais varonis, un kurā brīdī - vienkāršs „panikas cēlējs", kurš tiek aizvilkts Tribunāla priekšā, lai pēc pārdesmit minūtēm bende varētu čabulītim sataustīt ar TT pistoles stobru pēdējo kontaktpunktu starp acīm vai pakausī - trešās acs (kosmiskās čakras) apvidū.
Homērs
3. Novembris 2016 / 07:03
0
ATBILDĒT
Saistībā ar trauksmes celšanu atcerējos neseno "Nekā personīga" sižetu par kādu valsts budžeta iestādi, kur direktore daļai darbinieku lika nest viņai atpakaļ daļu no savas algas. Pasūdzējās "trauksmes cēlāja" KNAB, veica KNAB izmeklēšanu. Direktre joprojām sēž savā amatā, bet "trauksmes cēlāja" tur vairs nestrādā. Ziņa sabiedrībai - ja gribi būt par "trauksmes cēlāju" un ziņot par nelikumībām savā nozarē, tad rēķinies ar to, ka riskē ar savu karjeru, jo neviens Tevi neaizsargās.
visi numura raksti
Hennings Jensens
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības tiesības Vācijā
Vācijas būvniecības nozare un būvniecības tirgus aug – tādēļ aug arī interese par būvniecības darbu veikšanas iespējām šajā valstī. Tas attiecas gan uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver iespēju darboties Vācijas ...
3 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Tieslietu nozarē nodarbinātajiem – jauna arodorganizācija
Pirms divām nedēļām, 18. oktobrī, ir nodibināta jauna – Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Tieslietu nozarē strādājošo arodorganizācija, kurā iekļāvusies šā gada februārī ...
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Eventuāls nodoms vai netiešs nodoms
Jautājums ir par to, vai krimināltiesībās netiešs nodoms un eventuāls nodoms ir viens un tas pats nodoma veids un kā šis jautājums saistīts ar kukuļdošanu, izmantojot starpnieku starpvalstu koruptīvos biznesa darījumos, kuru ...
2 komentāri
Aleksandrs Kuzņecovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība
Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai ...
Lauris Sičovs
Jurista vizītkarte
Lauris Sičovs
AUTORU KATALOGS